Prasi, kam gribi – jaunam vai vecam, viņam vai viņai, televīzijas raidījums “Ziemeļu puse”, kas LTV 1.kanālā parādījās 2009.gada sākumā, patika teju visiem! Aizraujošs, izglītojošs, dažādas dzīves jomas atspoguļojošs, brīžam filosofiskas, brīžam tīri eksistenciālas pārdomas raisošs, varētu teikt, pozitīvi iedvesmojošs. Turklāt ļoti ražīgs – 4 sezonas, 43 sērijas! Un šobrīd “Ziemeļu pusi” jau gandrīz pusgadu skatās arī Lietuvā!

Mēs sēžam Latvijas Nedzirdīgo savienības Zīmju valodas centra direktores Lilitas Janševskas kabinetā un runājamies. Logs vaļā, dzirdams ielas troksnis, auto rūkoņa un strādnieku sasaukšanās. Fonā klusi skan radio, pa reizei saklausām tālas suņa rejas. Gaitenī kāds noklaudzina durvis un dodas lejup pa kāpnēm. Tinkš! – dzirdam, ka uzvārījies ūdens kannā. Nopīkst diktofons, ziņodams, ka jānomaina [...]

Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem Ziemeļvalstu informācijas biroja pirmais vadītājs Rīgā Rihards Bērugs sazinājās ar Janu Ēriku Holstu (Jan Erik Holst), jautādams, vai viņš būtu ar mieru atgādāt uz Latviju norvēģu kino, Jans Ēriks atbildēja apstiprinoši. Kopš 1990.gada varam runāt par Ziemeļvalstu filmu dienām Latvijā un neskaitāmiem Latvijas un Skandināvijas valstu kino apmaiņas projektiem. Šogad, pēc Latvijas kino darbinieku iniciatīvas, par ieguldījumu Norvēģijas un Latvijas kino nozares kontaktu attīstībā, Janam Ērikam Holstam piešķīra Latvijas Republikas Atzinības krusts.

Atzīmējot Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā divdesmitgadi, aicinām politiķi Sandru Kalnieti uz sarunu par Ziemeļvalstu vērtībām, gūto pieredzi un turpmākās sadarbības perspektīvām.

Atzīmējot Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā divdesmitgadi, aicinām publicistu un politisko norišu komentētāju Voldemāru Hermani uz sarunu, lai dzirdētu eksperta vērtējumu par nozīmīgākajām Ziemeļvalstu sadarbības jomām.

Ziemeļu klubs Norden ir nesabiedriski apolitiska, bezdarbīga, laiska, nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas nodibināta, lai ne ar ko nenodarbotos – Inese Voika citē 16 gadus vecus statūtus. „Te, es domāju, izpaužas mūsu reakcija pret sistēmu,” Inese, kas plašāk pazīstama kā Sabiedrības par atklātību Delna dibinātāja un padomes priekšsēdētāja, smejas. „Tas nozīmēja: mēs darīsim to, ko mēs gribam!”

Divdesmit gadus sena pagātne, 1991.gada februāris. Rīgā tikko ir nojauktas barikādes, Rietumu valstis vēl nav atzinušas Latvijas neatkarību, te vēl nav nevienas ārzemju vēstniecības. Taču norvēģis Rihards Bērugs ir saņēmis uzdevumu atvērt Ziemeļvalstu informācijas biroju. Lēmumu par šādu biroja izveidi Rīgā, Viļņā un Tallinā Ziemeļu Ministru padome pieņēma jau 1990.gada nogalē.