Kūpināta ziemeļbrieža gaļa, kaltētas upes zivtiņas, sālīts speķis, fermentēta zivs, vējota haizivs, vārīta aitas galva, skābēta forele, ar sārmu apstrādāta tvaikota menca… Protams, ka labāk šāds ēdiens, kas saglabāsies arī līdz vasarai, nekā atmiņas par pērnā rudens kotletēm ar brūkleņu mērci, kuru vairāk nav.

Starptautiskā žūrija, kurā ietilpa pa vienam pārstāvim no katras Ziemeļvalsts, restorānu „Noma” Dānijā atzina par labāko restorānu ziemeļu reģionā un pasniedza tam Ziemeļu balvu. „Noma” finālā pārspēja tādus restorānus kā „Mathias Dahlgren” (Zviedrija), „Bagatelle” (Norvēģija), „Dill” (Īslande) un „Savoy” (Somija).

„Noma”, kas saīsinājumā no dāņu valodas nozīmē „ziemeļu ēdiens”, jau iepriekš ir ticis atzīts par trešo [...]

Visus šos gadus, kuru laikā esmu krustu-šķērsu apceļojusi jūsu zemes, viesojusies jūsu uzņēmumos, ēdusi jūsu grūti sakošļājamās sviestmaizes un peldējusies jūsu tumšajos ezeros, klausījusies garum garus priekšlasījumus, skaļi sveicinājusi dučiem Zviedrijas veikalu un tā arī nesaņēmusi atbildi, dzērusi Gammel Dansk desmitos no rīta un kafiju pusnaktī, glābusies no krītošām jumtu lāstekām, simtiem reižu tikusi kļūdaini saukta par Mariju-Luīzi, nevis Marī-Loru… Visus šos gadus esmu centusies jūs saprast, nevis tiesāt, un tādā garā domāju arī turpināt.