Hasselblad joprojām ražo foto kameras Gēteborgā un daļu Kopenhāgenā. Tiesa, katra skrūvīte vairs netiek veidota uz vietas, dažādas detaļas tiek pasūtītas citiem ražotājiem. Un, šķiet, ka tieši spītīgi turoties pie kvalitātes, Hasselblad būs izdevies pārdzīvot digitālās ēras iznīconošo uznācienu.

Kritiķi atzīst, ka šī ir pirmā grāmata par arhitektūru, par kuru, viņiem to lasot metro, interesi izrādījuši arī blakussēdētāji un slepus pār plecu lūkojušies Yes Is More lappusēs. [..] Tipiska grāmata par arhitektūru ir respektabla izskata skaistu bilžu albums ar sausiem ēku kompozīcijas, materiālu un vidi aprakstošiem tekstiem. Šos izdevumus reti kurš lasa. Uz šī fona radīt grāmatu par arhitektūru, kas būtu interesanta ne tikai arhitektiem, patiešām ir izaicinājums.

Ziemeļvalstis, sevišķi Somija, izceļas ar to, ka pēdējos 20 – 30 gados ir radījušas produktus un kompānijas, kas ir ne tikvien pasaules tirgus līderes, bet arī stāv globālo inovāciju priekšgalā. Tas var likties pārsteidzoši, jo Somija ieguva savu neatkarību tikai 1918. gada novembrī, tajā pašā laikā, kad Latvija, kamēr trīs Skandināvijas valstis bija neatkarīgas dažādās kombinācijās jau vairākus simtus gadu. Varētu likties, ka Somija no visām Ziemeļvalstīm bija pastarīte, no cariskās Krievijas atdalījusies province ar sliktākiem priekšnoteikumiem ekonomiskai attīstībai.

Ekonomiskā depresija Latvijā patlaban ir galvenais iemesls, kādēļ Latvijas iedzīvotāji emigrē un meklē darbu ārzemēs, tostarp Ziemeļvalstīs. Taču tur vairāk sekmēsies tiem, kas vēlas sevi izglītot un attīstīties noteiktā laukā un nozarē. Par savu turpat jau desmit gadus ilgo darba pieredzi Norvēģijā stāsta Gunta Veņģe.

Mārtiņš Barkovskis 2008.gadā nokļuva Helsinkos, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – strādāt ārzemēs. Mārtiņa mērķis nebija pārcelties uz dzīvi svešumā. Bija iecerēts pastrādāt kādu pusgadu un paskatīties, kā veicas. Pusgads izvērtās pusotrā gadā, kura laikā uzkrājās sava pieredze un izveidojās savs redzējums par valsti, cilvēkiem un somu darba tikumu.

Globālā sāncensība par darbavietām apvienojumā ar protekcionisma politiku rada jaunus izaicinājumus Ziemeļvalstu sadarbībai. Šobrīd ir nepieciešams veidot ciešāku dialogu Ziemeļvalstu valdību starpā, lai novērstu slēptā protekcionisma izplatību it kā cēlu mērķu vārdā, kas sīvajā konkurencē reģiona darba tirgu eventuāli nostumtu perifērijā. Tā apgalvo ekonomikas profesors Larss Okselhaims (Lars Oxelheim) rakstā, kas publicēts vairākos Ziemeļvalstu izdevumos.