Man ir cigārkastīte. Zem vāka ar sarkanu samtu iekšpusē kopš mazotnes kā dārgumus glabāju īpašās mantiņas. [..] Tur glabājas arī mana vectēva 1928. gada sudrabmedaļa boksā, [..] pāris vecas monētas no Dānijas Jaunavu salām Karību jūrā. [..] Jaunākais priekšmets ir digitālais pulkstenis. Tas apstājies, bet tomēr rāda datumu. Proti, aizmugurē ir iegravēts „10.05.1992”. Tāpat kā viens no maniem piena zobiem, kas ar katru piecgadi aizņem aizvien mazāk vietas kastītē, pulkstenis ir saistīts tieši ar mani pašu. To man uzdāvināja tēvocis Erki, mātes vecākais brālis. Datums ir manas iesvētes diena.

Kristīgā ticība Ziemeļvalstīs ienāca agrāk, bet nostiprinājās apmēram tajā pašā laikā, kad Latvijas teritorijā parādījās pirmie kristietības vēstneši un krustneši. Pirmie ticības nesēji ienāca Skandināvijā no Ziemeļvācijas jau 9. gadsimtā, taču viņu centieni izplatīt savu ticību starp „pagāniem” un pagānu karaļiem nebija sevišķi veiksmīgi. Tā saucamā Ziemeļu pirmskristīgā ticība bija dziļi iesakņojusies dāņu, zviedru, norvēģu un [...]

Nāves draudi dāņu karikatūristiem, vēstniecību dedzināšana un vairāk nekā 150 bojāgājušie vardarbīgās demonstrācijās. Divpadsmit pravieša Muhameda zīmējumi dāņu laikrakstā 2006.gadā izraisīja konfliktu starp islāma pasauli un Eiropu. Divi pētnieciskās žurnālistikas pārstāvji no laikraksta Jyllands-Posten, kurā pirmoreiz tika publicēti zīmējumi, savā grāmatā “Provoen og Profeten” („Provokators un pravietis“) atklāj dramatisko stāstu, kas slēpjas aiz šiem notikumiem. Tāpat viņi skaidro, kurš patiesībā uzkurināja šo karikatūru krīzi. Lūk, fragmenti no grāmatas, kas Dānijā tika publicēta 2006.gada maijā.