Allaž mīļš viesību pastāsts man ir par draudzēšanos ar Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu. Tad visi klausītāji parasti iepleš acis – sak, nevar būt, tas (proti, es) nu gan ir baigais vecis! Nenāc par tuvu… Var jau būt, ka patiesi kādu reizi esmu tāds. Tomēr ne tik lielā mērā, lai bolītu acis un izbrīnā sistu kopā ķepiņas. Kā nu tas reiz gadījās – tagad dalīšos arī ar jums.

Norvēģija ir pati jaunākā karaliste pasaulē. Tās karalis Ūlavs kopā ar saviem pavalstniekiem brauca tramvajā un slēpoja Oslo piepilsētas mežos. Jaunais karalis Haralls piedalījies Olimpiskajās spēlēs un kroņprincese no ballīšu karalienes kļūst par īstu princesi. Kāpēc ļaudis mīl karaļus, kāpēc klausās stāstus par prinčiem un princesēm un kāpēc ar nodokļiem uztur greznu karaļnamu? Ar domām par saviem zilo asiņu tautiešiem dalās Snorre Karkonens-Svensons.

Vairāk nekā 60 gadu Zviedrijā pie varas ir bijuši sociāldemokrāti. Viņu partijas programmā joprojām varam lasīt: „Sociāldemokrātija strādās pie tā, lai likvidētu monarhijas mantošanas principu, to aizvietojot ar republiku”. Taču, atšķirībā no dažām citām valstīm, kur strādnieki, nākot pie varas, „gāž” karali vārda burtiskajā nozīmē, Zviedrijā monarhija dzīvo plecu pie pleca ar republiku. Tauta mīl karalisko ģimeni, tai pašā laikā baudot sociālos nodrošinājumus, kādus sniegt nav monarhijai raksturīgi. Kas tas īsti ir? Divkosība? Rotaļa? Perfekts mārketings vai pragmatiska politika?

Ieva Grāvīte deviņdesmito gadu sākumā mācījās Dānijas vidusskolā kā apmaiņas studente. Kad viņa atgriezās, Latvija bija atguvusi neatkarību un bija nepieciešami tulki jo Dānija aktīvi sniedza palīdzību neatkarības atjaunošanā. Tādējādi 17.gadu vecumā Ieva sāka strādāt par tulku Dānijas Kultūras institūtā un Dānijas vēstniecībā. Kad karaliene Margrēte II viesojās Latvijā 1992. gadā, Ieva veica tulka pienākumus un tikās ar karalisko svītu klātienē.

“Ziemeļvalstīs monarhiskā iekārta ir pastāvējusi jau kopš senajiem laikiem. Mūsdienās šajās valstīs pastāv mantošanas monarhijas sistēma, taču katrā valstī tā tika ieviesta citā laikā – Norvēģijā tā pastāvēja jau no paša sākuma, Zviedrijā karalis Gustavs Vāsa troņa mantošanas kārtību ieviesa 1544. gadā, bet Dānijā tā tika ieviesta 1660. gadā, Frederika III valdīšanas laikā.” Andris Kangeris sniedz īsu ieskatu Ziemeļvalastu monarhiju vēsturē.