Kaut kur Zemes orbītā, starp skrūvēm, alumīnija plāksnēm un citām satelītu atlūzām jau 44 gadus riņķo kāda fotokamera. Toreiz, 1966.gadā, astronauts Maikls Kolinss izgāja ārā no kuģa Gemini X kapsulu atklātā kosmosā, lai paveiktu dažus darbus. Pēc brīža ASV pilsētas Hjūstonas kosmiskais centrs saņēma šādu radio ziņojumu: “Sasodīts, es pazaudēju savu kameru…”. Neviens tam nepievērsa pārāk lielu uzmanību, sak`, galvenais – nepazaudējies arī pats. Tā ap Zemi joprojām riņķo “pirmais zviedru satelīts” jeb tolaiku augstākās kvalitātes fotokamera Hasselblad.

Hasselblad joprojām ražo foto kameras Gēteborgā un daļu Kopenhāgenā. Tiesa, katra skrūvīte vairs netiek veidota uz vietas, dažādas detaļas tiek pasūtītas citiem ražotājiem. Un, šķiet, ka tieši spītīgi turoties pie kvalitātes, Hasselblad būs izdevies pārdzīvot digitālās ēras iznīconošo uznācienu.

Kino operators Gints Bērziņš, kurš izveidojis savu personālizstādi “Vietas, kurās es nefilmēšu”, šajā video stāta par savu kaislību pret analogo fotogrāfiju un demonstrē, kā laboratorijā top fotogrāfijas.

Reiz, sensenos laikos fotogrāfija bija godīga un patiesa. Cilvēki ticēja fotogrāfijai, jo skaists bija skaists arī fotogrāfijā, savukārt neglītie varēja cerēt, ka fotogrāfijā izskatīsies “tā nekas”. Tad kādu dienu fotogrāfijai palīgā pieteicās Photoshop. Laiks gāja, un cilvēki sāka palikt neizpratnē — ticēt tai fotogrāfijai vai neticēt? Vai fotogrāfija vispār vēl ir tā, kas kādreiz bija?Un vēl tā reklāma… Runāja, ka viņa fotogrāfiju izmanto…

Fotogrāfs un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolas pasniedzējs Raimo Lielbriedis ir strādājis ar vairākām 500 sērijas Hasselblad kamerām un piekrīt, ka to izturība un kvalitāte ir īpaši augstu vērtējama.

Lielbriedis par Hasselblad from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Digitālais negatīvs ir salīdzinoši jauns foto mākslas virziens, kas dod iespēju veidot attēlus uz papīra ar dažādām faktūrām, izmantojot ciparu foto kameru apvienojumā ar tradicionālo attīstīšanas metodi. Digitālais attēls tiek apstrādāts datorā, izveidota tā negatīva versija un izdrukāta uz speciālas plēves. Pēc tam ar palielinātāju tiek veidota kontaktkopija izmērā 1:1. Šādi fotogrāfs var manipulēt ar ķīmijām un papīru, iegūstot taustāmu, materiālu mākslas fotogrāfiju. Video par šo tehnoloģiju īsumā stāsta fotogrāfs Raimo Lielbriedis.