http://www.ziemelustasti.lv Ziemeļu Ministru padomes biroja interneta žurnāls Tue, 20 Dec 2011 10:39:47 +0000 http://backend.userland.com/rss092 en Prasi, kam gribi – jaunam vai vecam, viņam vai viņai, televīzijas raidījums “Ziemeļu puse”, kas LTV 1.kanālā parādījās 2009.gada sākumā, patika teju visiem! Aizraujošs, izglītojošs, dažādas dzīves jomas atspoguļojošs, brīžam filosofiskas, brīžam tīri eksistenciālas pārdomas raisošs, varētu teikt, pozitīvi iedvesmojošs. Turklāt ļoti ražīgs – 4 sezonas, 43 sērijas! Un šobrīd “Ziemeļu pusi” jau gandrīz pusgadu skatās arī Lietuvā!]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/12/19/kas-jauns-ziemelu-puse/ Mēs sēžam Latvijas Nedzirdīgo savienības Zīmju valodas centra direktores Lilitas Janševskas kabinetā un runājamies. Logs vaļā, dzirdams ielas troksnis, auto rūkoņa un strādnieku sasaukšanās. Fonā klusi skan radio, pa reizei saklausām tālas suņa rejas. Gaitenī kāds noklaudzina durvis un dodas lejup pa kāpnēm. Tinkš! – dzirdam, ka uzvārījies ūdens kannā. Nopīkst diktofons, ziņodams, ka jānomaina [...]]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/10/25/dzirdi-ar-acim-un-sirdi/ "Tu esi atvēris kādu aizraujošu grāmatu, un gribas to turpināt lasīt vēl un vēl" – tā savu pieredzi bibliotēku darbā raksturo Ieva Hermansone, tagadējā Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece. ]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/06/14/tas-bija-ka-lapot-brinisku-gramatu/ Kad pirms vairāk nekā 20 gadiem Ziemeļvalstu informācijas biroja pirmais vadītājs Rīgā Rihards Bērugs sazinājās ar Janu Ēriku Holstu (Jan Erik Holst), jautādams, vai viņš būtu ar mieru atgādāt uz Latviju norvēģu kino, Jans Ēriks atbildēja apstiprinoši. Kopš 1990.gada varam runāt par Ziemeļvalstu filmu dienām Latvijā un neskaitāmiem Latvijas un Skandināvijas valstu kino apmaiņas projektiem. Šogad, pēc Latvijas kino darbinieku iniciatīvas, par ieguldījumu Norvēģijas un Latvijas kino nozares kontaktu attīstībā, Janam Ērikam Holstam piešķīra Latvijas Republikas Atzinības krusts. ]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/05/19/ziemelvalstu-filmu-dienu-patrona-ipasais-stasts-par-rigu/ Deviņdesmito gadu vidū Latvijā Ziemeļvalstu vārds, iespējams, visplašāk izskanēja dziesmu svētku sakarā. Bagātināt tautā iemīļoto kopdziedāšanas tradīciju, apvienojot Ziemeļvalstu un Baltijas korus, ierosināja diriģents Imants Kokars. 1995.gada jūlijā pa sauszemes, ūdens un gaisa ceļiem Rīgā sabrauca 5581 Dziesmu svētku dalībnieks. Sprāgst bumba, Latvijas odi sakož fēriešus, bet tik un tā - varena kultūras manifestācija.]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/04/20/ziemelu-un-baltijas-valstu-dziesmu-svetki-spragst-bumba-latvijas-odi-sakoz-feriesus-bet-tik-un-ta-varena-kulturas-manifestacija/ Atzīmējot Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā divdesmitgadi, aicinām politiķi Sandru Kalnieti uz sarunu par Ziemeļvalstu vērtībām, gūto pieredzi un turpmākās sadarbības perspektīvām.]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/04/08/mes-ziemelvalstim-esam-tikpat-vajadzigi-ka-mums-vini/ Atzīmējot Ziemeļu Ministru padomes biroja Latvijā divdesmitgadi, aicinām publicistu un politisko norišu komentētāju Voldemāru Hermani uz sarunu, lai dzirdētu eksperta vērtējumu par nozīmīgākajām Ziemeļvalstu sadarbības jomām. ]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/03/30/voldemars-hermanis-interese-par-ziemelu-vertibam/ Ziemeļu klubs Norden ir nesabiedriski apolitiska, bezdarbīga, laiska, nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas nodibināta, lai ne ar ko nenodarbotos – Inese Voika citē 16 gadus vecus statūtus. „Te, es domāju, izpaužas mūsu reakcija pret sistēmu,” Inese, kas plašāk pazīstama kā Sabiedrības par atklātību Delna dibinātāja un padomes priekšsēdētāja, smejas. „Tas nozīmēja: mēs darīsim to, ko mēs gribam!”]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/03/03/dzintaru-koncertzale-pohjola-un-muza-draudziba/ Divdesmit gadus sena pagātne, 1991.gada februāris. Rīgā tikko ir nojauktas barikādes, Rietumu valstis vēl nav atzinušas Latvijas neatkarību, te vēl nav nevienas ārzemju vēstniecības. Taču norvēģis Rihards Bērugs ir saņēmis uzdevumu atvērt Ziemeļvalstu informācijas biroju. Lēmumu par šādu biroja izveidi Rīgā, Viļņā un Tallinā Ziemeļu Ministru padome pieņēma jau 1990.gada nogalē.]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/02/10/ziemelvalstu-labas-gribas-vestnieciba/ "Kad Frensisa Forda Kopolas filmā Brema Stokera Drakula / Bram Stoker’s Dracula (1982) Kianu Rīvza attēlotais varonis Džonatans ierodas grāfa Drakulas pilī un ietur vakariņas, sarunas laikā Drakula draudīgi paziņo, ka asinis ir lieta, par ko nedrīkst jokot, jo tās mūsdienās ir reta un vērtīga viela. To pašu varētu teikt par stāstu, kas ir ikvienas filmas asinis – bez nozīmīga stāsta filmas miesa ir tikpat bāla un nedzīva kā grāfs Drakula." Par stāstu trūkumu kino stāsta LU profesors Viktors Freibergs.]]> http://www.ziemelustasti.lv/2011/02/03/kad-morga-nenak-miegs-jeb-kur-atrast-stastus/