28
28
2010
| "Mums ar brāli ir viens kopīgs rituāls, ko veicam katru gadu Ziemassvētku vakarā - vēl pirms tam, kad tēvs, bažīgi pārbaudījis cūku ribiņu ādas kraukšķīgumu, mūs sauc vakariņās. Rituālam ir trešais, samērā mūsdienīgs dalībnieks, proti, televizors. Ar brāli kopīgi noskatāmies multeni - kā mazi bērni līksmi gaidot tekstus, ko zinām no galvas. Katru gadu esam arī mazliet aizkaitināti par nepareizo tulkojumu norvēģu subtitros – tomtebloss taču nozīmē brīnumsvecītes, nevis rūķu gaismiņas! Bet tikai mazliet aizkaitināti, jo esam Tāges Dānielsona balss, Ārnes Domnērusa saksofona un Pēra Olīna zīmējumu valdzinājumā." Snorre Karkonens-Svensons piedāvā Tāges Dānielsona 1964.gadā sarakstītās "Pasakas par Kārla Bertila Junsona Ziemassvētku vakaru" tulkojumu. |
![]() 29
29
2010
| Vislielākais klusums ir tad, kad tūkstošiem cilvēku vienlaikus klusē. Neparastums līdzinās ar to, kas valda, ... |
29
29
2010
| Man ir cigārkastīte. Zem vāka ar sarkanu samtu iekšpusē kopš mazotnes kā dārgumus glabāju īpašās mantiņas. [..] Tur glabājas arī mana vectēva 1928. gada sudrabmedaļa boksā, [..] pāris vecas monētas no Dānijas Jaunavu salām Karību jūrā. [..] Jaunākais priekšmets ir digitālais pulkstenis. Tas apstājies, bet tomēr rāda datumu. Proti, aizmugurē ir iegravēts „10.05.1992”. Tāpat kā viens no maniem piena zobiem, kas ar katru piecgadi aizņem aizvien mazāk vietas kastītē, pulkstenis ir saistīts tieši ar mani pašu. To man uzdāvināja tēvocis Erki, mātes vecākais brālis. Datums ir manas iesvētes diena. |






