1972.gadā ASV aizsāka kosmosa programmu “Landsat”, pateicoties kurai šobrīd zinātnienki var analizēt no kosmosa veiktos foto uzņēmumus un gūt vienkāršu taču pietiekami precīzu visuālo ieskatu globālajās klimata izmaiņās pēdējo 40 gadu laikā. Kopš pirmā satelīta palaišanas ir iegūti miljoniem zemes virsmas foto attēlu, kas šobrīd tioek izmantoti Google Earth instrumentā ar Google Earth Engine. Šis instruments dod iespēju zinātniekiem un citiem interesentiem aplūkot izmaiņas kādas šajā laikā norisinājušās uz Zemes. Turklāt, aprēķiniem Google izmanto jaunu tehnoloģiju. 1000 paralēli saslēgti datori veic vairāk nekā 53 000 satelīta uzņēmumus, kas iegūti laika posmā no 1984 – 2010 gadam un kuros redzamas Meksiklas mežu un ūdens resursu izmaiņas. Vienam datoram šie aprēķini prasītu vairākus gadus, taču šī sistēma ar to tiekot galā vienas dienas laikā.

Vairāk par projektu Google Earth Engine lapā.

Linas & Sedleneiks from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Varu saderēt ka tieši šajā mirklī tādā pilsētā kā Rīga vismaz 1000 jauniešu dažādās kombinācijās sūc aliņu un aizrautīgi diskutē – kur sākas un kur beidzas māksla? Reiz viņi metīs tam mieru, tā arī neko nenoskaidrojuši.
Personīgi mani simpatizē ideja, ka gan krāsa (gaisma) gan skaņa ir elektromagnētisko viļņu dažādi spektri, kuru uztveršanai cilvēka organisms ir tīri labi piemērots. Un ir interesants ikviens veids, kādā veidā šie viļņi tiek ģenerēti, pārklāti, noraidīti un saņemti. Vai krāsojot uz audekla ar kreiso kāju, sitot ar rungu pa spaini vai velkot ar lociņu pār stīgām.

Teiksiet, šāds vispārinājums ir ļoti ērts, lai par to vispār pārstātu diskutēt?
Iespējams.
Taču, kā jau minēts, paši mākslinieki nemaz īpaši nemēģina neko formulēt. Viņi “sasprauž vadus nepareizi” un vienkārši ļaujas troksnim. Paiet gadi un virkne to tehnisko risinājumu un skaņrades veidu, kas sākumā šķiet “pilnīgi garām” ienāk populārajā mūzikā. Un izrādās, ka tumšie trokšņotāji ir tādi kā skaņu zinātnieki. Sēž savās laboratorijās un pēta, neliekoties ne zinis vai tas kādam ir vajadzīgs.

Rihards Bražinskis – trokšņu mūzika from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Patlaban ar vārdu „pirāts” tiek saprasts vienkārši zaglis. Tāds, kurš internetā atrod, ielādē un lieto mūziku, filmas vai grāmatas, autoram par to nemaksājot ne graša. Taču tas, kā pēdējos gados attīstās autoru darbu izplatīšanas mehānismi, liek domāt, ka lielākā daļa ļaužu nebūt nevēlas zagt. Vairums no mums vienkārši iekāpj vilcienos, kas nepieskatīti ripo garām. Iekāpj tāpat vien – tāpēc, ka tā dara visi. Taču pamatā iemesls ir nevis tautas ļaunums, bet gan vajadzība pēc nepieciešamās informācijas tūlīt un tagad – tajā skaitā arī pēc mūzikas.

PĀRMAIŅAS

Kā tur bija? „Pastāvēs kas pārvērtīsies…”
Kā vienmēr, dzejniekiem taisnība. Mūzikas industrija, ko galvenokārt saistām ar lielām kompānijām, kas kontrolē ierakstu studijas, radio stacijas un kompaktdisku tirdzniecību, šobrīd piedzīvo ko līdzīgu elektrošokam. Tā kliedz un brēc, ka visi ir zagļi un ka tie visi jātupina cietumā, jo, lūk, neviens vairs nevēloties viņiem maksāt naudu. Taču lielās organizācijas, kurām sava „tukluma” dēļ grūti pat galvu pagriezt, nav pamanījušas, ka pasaule jau ir izvēlējusies savu kultūras patērēšanas veidu. Elektroniskās grāmatas var lasīt ne tikai bibliotēkā vai mājās – tām ir piemērots jebkurš dators, telefons vai pat mp3 atskaņotājs ar attiecīgu ekrānu. Tas paver iespēju interaktīvai grāmatai, kas papildināta ar video, attēliem un skaņu. Mūziķi var ievietot dziesmas internetā, pulcināt ap sevi fanus, organizēt koncertus, dažādas akcijas un dāvāt savu mākslu tiem, kuriem tā patiešām nepieciešama, nevis nejauši ieklīdušiem MTV skatītājiem. Dažādi mūziķi laiku pa laikam atļaujas izvietot tīklā savus darbus par baltu velti. Un daudzi atzīst, ka pēc tam palielinās arī nopirkto disku apjoms.

Līdzīgi esot bijis arī ar pazīstamo rakstnieku Paolo Koelju (Paulo Coelho), kurš reiz anonīmi izveidojis blogu „Pirate Coelho”, kur ļāvis lejupielādēt savu grāmatu tulkojumus. Vēlāk viltība nākusi gaismā, taču viņš atzinis, ka pēc pirātisko kopiju izplatīšanas ir cēlušās iespiesto grāmatu tirāžas. Tagad grāmatas atrodamas viņa oficiālajā blogā. Pats Koelju tur pierakstījis: „Man nepieder šo tulkojumu licences. Ja gadījumā jūs lejupielādējat tekstus, es silti iesaku iegādāties arī grāmatu, lai mēs varētu pierādīt izdevējiem, ka dalīšanās ar to saturu neapdraud grāmatu iespiešanas biznesu.”

Vēl viens piemērs – Korijs Doktorovs (Cory Doctorow) ir viens no šī eksperimenta pionieriem, zinātniskās fantastikas autors un žurnālists, kas viens no pirmajiem sāka ievietot savas grāmatas internetā. Teksti lejuplādējami šeit turpat vai 30 dažādos formātos, kas paredzēti virknei e-grāmatu lasītāju, datoru utt.

Šie un citi piemēri liecina par to, ka autoru komunikācija ar viņu darbu cienītājiem jeb kultūras patērētājiem strauji mainās. Un tas ne vienmēr ir saistīts ar „zagšanu” vai nozīmē autoru „bada nāvi”.

MAGNATUNE

Jau vairākus gadus internetā pieejams resurss Magnatune ar visai savdabīgu devīzi „We are not evil”. Resursa autors, nespēdams noskatīties, kā viņa sieva mūziķe slēdz līgumus ar ierakstu kompānijām, saņemot niecīgu atlīdzību, uzbūvēja savu studiju un sāka pārdot skaņdarbus internetā – ar piebildi, ka 50% no samaksātās naudas aiziet pašam mūziķim. Sākotnēji pircējam tika dota iespēja pašam izvēlēties summu, kādu viņš vēlas maksāt par attiecīgo mūzikas albumu. Patlaban par 15 dolāriem mēnesī iespējams iegādāties kaut visu kolekciju. Šis resurss var ļoti iepriecināt klasiskās mūzikas un dažādu folkmūzikas novirzienu piekritējus.

LAST.FM

Last.fm ir interneta radio, kas „klausās” jūsu gaumei atbilstošu mūziku un piedāvā tai līdzīgas kompozīcijas. Tiek dota iespēja pievienot „patīk” vai „nepatīk” tagus, kas tad arī tiek ņemti vērā dziesmu izvēlē. Tostarp šajā interneta resursā veidojas interešu kopas, kas paplašina lietotāju iespējas atklāt jaunu un vēl nedzirdētu mūziku. Last.FM kolekcijā var atrast arī pietiekoši daudz latviešu mūzikas.

STEREOMOOD

Vēl viens interneta radio, kurā dziesmas sakārto paši klausītāji, iezīmējot tās ar atslēgas vārdiem, kas apraksta šo dziesmu laikā veiktās darbības. Piemēram, „rakstīšana”, „mājas uzkopšana”, „lasīšana”, „atpūta”, „skriešana”, u.c. Interesanti, ka šī resursa fonotēka pamatīgi atšķiras no daudziem citiem risinājumiem.

JAMENDO

Jamendo ir jauno mūziķu starta laukums. Šeit ikviens var ievietot savu mūziku, un ikviens var to izmantot savām vajadzībām filmās, interneta projektos vai jebkur citur, vien norādot atsauci uz autoru saskaņā ar Creative Common licenci. (Tā ir licenzēšanas sistēma, kas labi aizsargā jaunos autorus, izšķirot dažādus darbu izmantošanas veidus.) Dziesmas iespējams meklēt, vadoties pēc mūzikas stila, kā arī tās nokopēt atsevišķi pa vienai kompozīcijai vai visus albumus uzreiz pret brīvprātīgu ziedojumu.

E-BIBLIOTĒKA

Tā ir unikāla elektroniskā bibliotēka, kas pieejama arī Latvijā, kurā tiek apkopotas grāmatas, žurnāli, audio- un videomateriāli. Lieliska lietotāja saskarne, kas, attīstoties digitālajām grāmatām (e-book reader), kļūs lasītājiem vēl interesantāka. Lai lasītu, šeit nepieciešams reģistrēties gluži kā parastā bibliotēkā. Tādējādi skenēto grāmatu lasīšana juridiski ne ar ko neatšķiras no Nacionālās bibliotēkas apmeklējuma, jo saturs pieejams par brīvu.

Grāmatu elektroniskā nākotne from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Par mūzikas industrijas nākotni nevar sūdzēties from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Tēlnieka Egona Peršēvica darbs par plikā ķēniņa tēmu patlaban aplūkojams Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojā, Rīgā, Berga Bazārā. Šis ir neliels video no darba prezentācijas pasākuma 26.augustā.

Egons Perševics “Karalis ir kails… “ from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

māksla+zinātne+litaratūra from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.

Ieva Grāvīte par Dānijas monarhiju

Ieva Grāvīte deviņdesmito gadu sākumā mācījās Dānijas vidusskolā kā apmaiņas studente.  Kad viņa atgriezās, Latvija bija atguvusi neatkarību un bija nepieciešami tulki jo Dānija aktīvi sniedza palīdzību neatkarības atjaunošanā. Tādējādi 17.gadu vecumā Ieva sāka strādāt par tulku Dānijas Kultūras institūtā un Dānijas vēstniecībā. Kad karaliene Margrēte II viesojās Latvijā 1992. gadā, Ieva veica tulka pienākumus un tikās ar karalisko svītu klātienē.