Andris Kangeris Andris Kangeris

Esmu dzimis 1983. gadā, Stokholmā, kur pavadīju pirmos 25 mūža gadus. Ilgāku laiku strādāju Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, bet 2008. gadā nolēmu pārvākties uz Latviju, kur pašlaik dzīvoju. Varētu teikt, ka pēc izglītības esmu sliņķis - joprojām kaunos par divām nepabeigtajām/gandrīz pabeigtajām augstākajām (politoloģijā un latviešu valodā). Kopš pārvācos uz Latviju, mana pamatnodarbošanās ir tulkošana, lai gan sirdij vistuvākā ir rakstniecība. Tā kā man patīk rakstīt, tikai loģiski ir tas, ka man ļoti patīk lasīt - pēdējā laika mīļākie autori ir Haruki Murakami un Duglass Kouplends. Interešu ir daudz. Man ļoti interesē cilvēki, fascinē dzīvesstāsti, cilvēku daudzveidība un viņu dažādie domugājieni. Vēl man patīk gatavot ēst (un, protams, pats ēšanas process), kauss alus jautrā kompānijā un mierīgi mājas vakari ar mīļoto. Ir jau arī virkne citu lietu, bet tomēr uzskatu sevi par pārāk jaunu, lai rakstītu autobiogrāfiju, tādēļ atļaušos neturpināt šo īso sevis aprakstu.

Ziemeļvalstu kinoproducenti iecienījuši Latvijas profesionāļus

2012.gada 12.janvārī ir plānota Larsa fon Trīra jaunās mākslas filmas „Karaliska dēka” (A Royal Affair) pirmizrāde. Kino leģendas jaunais projekts būs Dānijas-Zviedrijas-Īrijas-Latvijas kopražojums, un daļu filmas uzņems Latvijā sadarbībā ar kinostudiju Film Angels Studio. Šis ne tuvu nav vienīgais pēdējos gados tapušais Latvijas un Ziemeļvalstu kopražojums – kopīgiem spēkiem tiek uzņemts arvien vairāk filmu. Lai veicinātu šo sadarbību, pērnā gada oktobra beigās Rīgā notika starptautiskais kino forums Riga Meetings, kas pulcēja vairāk kā 40 pārstāvjus no Latvijas, Ziemeļvalstu un Vācijas kinostudijām un filmu fondiem.

Karalis un strādnieks

Vairāk nekā 60 gadu Zviedrijā pie varas ir bijuši sociāldemokrāti. Viņu partijas programmā joprojām varam lasīt: „Sociāldemokrātija strādās pie tā, lai likvidētu monarhijas mantošanas principu, to aizvietojot ar republiku”. Taču, atšķirībā no dažām citām valstīm, kur strādnieki, nākot pie varas, „gāž” karali vārda burtiskajā nozīmē, Zviedrijā monarhija dzīvo plecu pie pleca ar republiku. Tauta mīl karalisko ģimeni, tai pašā laikā baudot sociālos nodrošinājumus, kādus sniegt nav monarhijai raksturīgi. Kas tas īsti ir? Divkosība? Rotaļa? Perfekts mārketings vai pragmatiska politika?

Monarhijas vēsture Ziemeļvalstīs

"Ziemeļvalstīs monarhiskā iekārta ir pastāvējusi jau kopš senajiem laikiem. Mūsdienās šajās valstīs pastāv mantošanas monarhijas sistēma, taču katrā valstī tā tika ieviesta citā laikā – Norvēģijā tā pastāvēja jau no paša sākuma, Zviedrijā karalis Gustavs Vāsa troņa mantošanas kārtību ieviesa 1544. gadā, bet Dānijā tā tika ieviesta 1660. gadā, Frederika III valdīšanas laikā." Andris Kangeris sniedz īsu ieskatu Ziemeļvalastu monarhiju vēsturē.

Jantes likums jeb zviedru ieaudzinātā pazemība

Ja runā par zviedriem un viņu īpašībām, kā pirmās noteikti tiks minētas pieticība, piesardzība un kautrība. Daudzi zviedri drīzāk paklusēs nekā pateiks lieku vārdu, it īpaši, ja šis vārds draud izraisīt viedokļu sadursmi. To apstiprina arī etnoloģijas doktors un grāmatas „Zviedri: Kādi mēs esam un kāpēc” autors (Svenskar: Hur vi är och varför) Jiliss Herlics (Gillis Herlitz), kurš intervijā interneta laikrakstam The Local skaidro, ka, ja aptaujā zviedrus par viņiem raksturīgajām īpašībām, starp atbildēm vienmēr būs sastopamas trīs īpašības – zviedri sevi uzskata par kautrīgiem, klusiem un garlaicīgiem.