 |
28
28
2010
| "Mums ar brāli ir viens kopīgs rituāls, ko veicam katru gadu Ziemassvētku vakarā - vēl pirms tam, kad tēvs, bažīgi pārbaudījis cūku ribiņu ādas kraukšķīgumu, mūs sauc vakariņās. Rituālam ir trešais, samērā mūsdienīgs dalībnieks, proti, televizors. Ar brāli kopīgi noskatāmies multeni - kā mazi bērni līksmi gaidot tekstus, ko zinām no galvas. Katru gadu esam arī mazliet aizkaitināti par nepareizo tulkojumu norvēģu subtitros – tomtebloss taču nozīmē brīnumsvecītes, nevis rūķu gaismiņas! Bet tikai mazliet aizkaitināti, jo esam Tāges Dānielsona balss, Ārnes Domnērusa saksofona un Pēra Olīna zīmējumu valdzinājumā." Snorre Karkonens-Svensons piedāvā Tāges Dānielsona 1964.gadā sarakstītās "Pasakas par Kārla Bertila Junsona Ziemassvētku vakaru" tulkojumu. |
 17
17
2010
| Pasaulē ir daudz un dažādas kompānijas, bet tikai dažām izdodas iekarot tādu statusu un vietu, ka cilvēki, dzirdot nosaukumu vien, uzreiz iedomājas kādu konkrētu tēlu, preci vai sajūtu. Tās ir firmas ar savu rokrakstu, kas nemainās gadu garumā. Tāda ir arī dāņu audio un video tehnikas ražotājkompānija Bang & Olufsen. Daudziem, dzirdot šo vārdu, prātā nāks CD disku atskaņotājs ar sešiem rindā novietotiem diskiem aiz stikla durvīm vai kāda interesanta dizaina televizori - vārdu sakot, izskatīgi un ar savu “es” apveltīti tehnikas šedevri. Kā radās nemaz ne tik senā kompānija – par to tad arī būs mūsu stāsts. |
15
15
2010
| Māksla ir ārkārtīgi daudzšķautņains instruments, ar kuru var panākt ļoti dažādas lietas. (Ne tikai radīt estētisku baudījumu!) Māksla var kļūt arī par draudu valsts drošībai. Tieši tā Zviedrijas policija traktēja nule kā notikušo fotomākslinieces Elizabetes Ulsones Valīnas (Elisabeth Ohlson Wallin) izstādi “Jeruzāleme” Gēteborgas Pasaules kultūras muzejā. Visiem apmeklētājiem bija jāiziet cauri metāldetektoram, gluži kā lidostā; tika rūpīgi pārmeklētas izstādes apmeklētāju somas, un telpās uzturējās neierasti liels skaits apsargu. “Cik gan tālu mēs esam nonākuši – māksla ir jāsargā no cilvēkiem!” tā ažiotāžu komentēja laikraksts Dagens Nyheter. Tomēr izstāde beidzās veiksmīgi, bez jelkādiem incidentiem. |
09
09
2010
| Jāņa Borga komiski vēsturisks stāsts par žurnālu "Pilsēta" deviņdesmito gadu sākumā, un par to, kā Zviedrijas vēstniecības darbinieki "uzrāvās" uz latviešu bāleliņu aprīļa joku. "Viens no tādiem tika pastrādāts sakarā ar 1991. gada pirmo aprīli. Tuvojās lielā joku diena un tika nolemts atbilstošu caurnešanu sagādāt arī “Pilsētas” lasītājiem. Restorānu kritikas slejā Observators publicēja sakāpināti jūsmīgu rakstu par jaunu un elitāru country tipa krogu “Pie Doles nēģa”, kas loģiski arī it kā atradās Doles salas mežos. Raksts pacilāti un ar aizrautību vēstīja, ka nekas tamlīdzīgs Latvijā vēl nav piedzīvots, ka vecas medību muižas senatnīgajos interjeros līdzās izsmalcinātu ēdienu gūzmai, līdzās īstai latviešu virtuvei, līdzās svaigi ķertiem un ceptiem Doles nēģiem var pasūtīt arī svaigas trifeles no Itālijas un tikko no rīta vāktas franču austeres, kuras tūdaļ piegādā ar lidmašīnām tiešos reisos no Parīzes. " |
