Plikā ķēniņa tēma nav sveša nevienā pasaules malā. Andersena pasaka ir tulkota neskaitāmās valodās, pārveidota un piemērota dažādu tautu un ļaužu vajadzībām. Saskaņā ar kādu versiju, Kristians Andersens šīs pasakas motīvu izlasījis kādā vācu valodā tulkotā Spāņu viduslaiku stāstu krājumā. Tajā audēji piedāvājuši karalim tādu audumu, kuru nespēs ieraudzīt tie, kas krāpjas ar saviem ciltsraktiem; uzdod sevi par dažādu ietekmīgu vīru pēctečiem. Andersens bija nolēmis nedaudz padziļināt pasakas filosofisko jēgu no vienkāršas paternitātes līdz garīgai aprobežotībai un mietpilsonismam. Kā rāda vēsture, Andersena interpretācija ļaužu prātus aizķērusi daudz dziļāk.
Tēlnieka Egona Peršēvica darbs par plikā ķēniņa tēmu patlaban aplūkojams Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojā, Rīgā, Berga Bazārā. Šis ir neliels video no darba prezentācijas pasākuma 26.augustā.
Egons Perševics “Karalis ir kails… “ from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.
