 |
 26
26
2010
| Arhitekti un, patiesību sakot, arī ļaudis uz ielas ne vienmēr ir vienisprātis par to, ko nozīmē “ilgtspējība”. Vieni prāto, ka tie ir zaļie materiāli, citi, ka tas ir betons, jo ilgi saglabājas, vēl citi tajā saskata kaut kādu īpašu domāšanu, kaut kādu sevišķu pieeju vides veidošanas procesiem. |
24
24
2010
| Kad jūnija sākumā saņēmu ziņu par konferenci Textiles, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstkolā, vairākas reizes pārlasīju gan ielūgumu gan preses relīzi. Bija skaidrs, ka tam visam ir saistība ar mākslu, saistība ar zinātni un pat ar literatūru. |
19
19
2010
| Ja jums kādreiz gadās uzaicināt uz vakariņām zviedru, noteikti pavaicājiet, vai viņš gadījumā nav veģetārietis vai varbūt pat vegāns. Atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem šajā ziemeļvalstī, lai cik tas dīvaini varbūt neliktos, ir ikdienišķa lieta. Un runa nebūt nav par cimperlīgām modelēm, kuras uztraucas par savu figūru. Zviedri vairāk kā simt gadu laikā ir atraduši dažādus pamatojumus tam, kāpēc cilvēkam piemērotāka ir veģetāra pārtika. |
19
19
2010
| Ja Demjena Hērsta pārgrieztās haizivis un puvusī govs galva risināja attiecības starp dzīvību un nāvi, tad biomāksla jau spērusi soli tālāk, aktualizējot diskusiju par dzīvības formām. Mākslinieki ir pārlēkuši kaut kādu robežu. Nedzīvās matērijas – akmens, koka, papīra - vietā viņi sāk izmantot pēdējos zinātnes sasniegumus gēnu inženierijā un biotehnoloģijās. Māksla top no šūnām un dzīviem audiem. |
