Kad es mācījos skolā, vēl toreiz, padomju gados, mūsu klasē bija vairāki tādi, kuriem ik pa laikam uzradās ārzemēs ražoti apavi vai apģērbi, kuriem bija lieliskas rotaļu mašīnītes un krāsaini žurnāli. Viņu radinieki, bēgot no kara šausmām, bija nokļuvuši kur nu kurais – cits Amerikā, cits Austrālijā, vēl cits Skandināvijas valstīs. Kad bija tur iekārtojušies, viņi sūtīja uz PSRS praktiskas un mazāk praktiskas lietas. Viesojoties pie klasesbiedriem, es jau toreiz vairākos plauktos pamanīju izkrāsotus koka zirdziņus, kas stāvēja blakus Latvijas padomju enciklopēdijas sējumiem, „Daiļrades” pūcītēm un radinieku fotogrāfijām, kurās bija redzami smaidoši cilvēki gaišās drēbēs, tumšās brillēs stāvam gludi sakoptā mauriņā. Tikai vēlāk uzzināju, ka krāsainie zirdziņi ir nākuši no Zviedrijas. Tieši tur bija nokļuvuši manu draugu radinieki.

Telberga ir neliela, brīvdabas muzejam līdzīga pilsētiņa ar apmēram 500 iedzīvotājiem un 11 viesnīcām. Vasarās ļaudis šeit brauc baudīt Alpiem līdzīgu dabu un ziemās slēpot. Lietus un migla neļāva iegūt nevienu video kadru, kurā kaut nedaudz būtu nojaušams šejienes skaistums. Tomēr 99% mitrums gaisā netraucēja ierakstīt kadrus no pasākuma, kurš jau desmito reizi Kristus Debessbraukšanas dienā notiek Telbergas pilsētiņā – Koka zirdziņu laukā laišanas svētkiem. Šajā video fragmenti no sarunas ar vienu no pazīstamākajiem koka zirdziņu veidotājiem Zviedrijā, latvieti Mārci Vidzemu.

“Titta mamma – vacker vovve!” (skat, māmiņ, kāds jauks vuvīts), Stokholmā Jānis Borgs dzird mazu meitēnu saucam, un viņā dzimst unikāla teorija par vikingu kultūru. Borgā pat ieklausījās 20 zviedru profesori, rūpīgi visu pierakstīdami un uzmanīgi klausīdamies.

27. maijā plkst. 18.00 Ziemeļu Ministru padomes birojā notika literārs pasākums „Jura Kronberga sarunas ar Ziemeļvalstu rakstniekiem II”.

Kaut kur Zemes orbītā, starp skrūvēm, alumīnija plāksnēm un citām satelītu atlūzām jau 44 gadus riņķo kāda fotokamera. Toreiz, 1966.gadā, astronauts Maikls Kolinss izgāja ārā no kuģa Gemini X kapsulu atklātā kosmosā, lai paveiktu dažus darbus. Pēc brīža ASV pilsētas Hjūstonas kosmiskais centrs saņēma šādu radio ziņojumu: “Sasodīts, es pazaudēju savu kameru…”. Neviens tam nepievērsa pārāk lielu uzmanību, sak`, galvenais – nepazaudējies arī pats. Tā ap Zemi joprojām riņķo “pirmais zviedru satelīts” jeb tolaiku augstākās kvalitātes fotokamera Hasselblad.

Hasselblad joprojām ražo foto kameras Gēteborgā un daļu Kopenhāgenā. Tiesa, katra skrūvīte vairs netiek veidota uz vietas, dažādas detaļas tiek pasūtītas citiem ražotājiem. Un, šķiet, ka tieši spītīgi turoties pie kvalitātes, Hasselblad būs izdevies pārdzīvot digitālās ēras iznīconošo uznācienu.