<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
		>
<channel>
	<title>Comments on: Ticība dzīvei pirms nāves</title>
	<atom:link href="http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/</link>
	<description>Ziemeļu Ministru padomes biroja interneta žurnāls</description>
	<lastBuildDate>Tue, 20 Dec 2011 20:45:20 +0000</lastBuildDate>
	<generator>http://wordpress.org/?v=2.9.2</generator>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
		<item>
		<title>By: Ilze Ķ.</title>
		<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/comment-page-1/#comment-194</link>
		<dc:creator>Ilze Ķ.</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 14 Feb 2011 14:36:09 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.ziemelustasti.lv/?p=1337#comment-194</guid>
		<description>Domāju, ka organizēt altenatīvus pārejas rituālus postpadomju telpā būtu problemātiski. Vismaz tikmēr, kamēr totāli nenomainīsies paaudzes. Neesmu večiņa, bet man altenatīvie rituāli saistās ar 1) bērnības svētkiem - vulgāru, tukšu parodiju par padomju laikos pagrīdē nodzītajām kristībām, 2) uzņemšanu pionieros. Akdies, jums grūti saprast, cik tolaik to uztvērām nopietni, kaut kas līdzīgs iestiprināšanai katoļu baznīcā, 3) ar to, ka labākie tiks svētīti īpaši - uzņemti komjaunatnē. utt., utjpr.... labāk tad palikt pie izlaidumu un 1. septembru krāšņumiem - šiem rituāliem tomēr nav stipras tendences ideoloģizēties. 
Doma par ētisku apvienību neticīgiem ļaudīm ir laba. Tomēr pati īsti nevaru saprast garīgumā nebalstītu ētiku. Komunistiskās ideoloģijas centrā arī (vismaz nomināli) bija cilvēks - un diez kas no tā nesanāca. Man diez kā neveicas, ja pati esmu sev kungs un ķēniņš. Tomēr ļaudis mēdz būt dažādi, paldies Dievam :)</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Domāju, ka organizēt altenatīvus pārejas rituālus postpadomju telpā būtu problemātiski. Vismaz tikmēr, kamēr totāli nenomainīsies paaudzes. Neesmu večiņa, bet man altenatīvie rituāli saistās ar 1) bērnības svētkiem &#8211; vulgāru, tukšu parodiju par padomju laikos pagrīdē nodzītajām kristībām, 2) uzņemšanu pionieros. Akdies, jums grūti saprast, cik tolaik to uztvērām nopietni, kaut kas līdzīgs iestiprināšanai katoļu baznīcā, 3) ar to, ka labākie tiks svētīti īpaši &#8211; uzņemti komjaunatnē. utt., utjpr&#8230;. labāk tad palikt pie izlaidumu un 1. septembru krāšņumiem &#8211; šiem rituāliem tomēr nav stipras tendences ideoloģizēties.<br />
Doma par ētisku apvienību neticīgiem ļaudīm ir laba. Tomēr pati īsti nevaru saprast garīgumā nebalstītu ētiku. Komunistiskās ideoloģijas centrā arī (vismaz nomināli) bija cilvēks &#8211; un diez kas no tā nesanāca. Man diez kā neveicas, ja pati esmu sev kungs un ķēniņš. Tomēr ļaudis mēdz būt dažādi, paldies Dievam :)</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Snorre Karkonens-Svensons</title>
		<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/comment-page-1/#comment-189</link>
		<dc:creator>Snorre Karkonens-Svensons</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 07 Feb 2011 12:44:58 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.ziemelustasti.lv/?p=1337#comment-189</guid>
		<description>Ilze, liekas, ka nebūšu pietiekami skaidri izteicies savā esejā, ja Jums liekas, ka noliedzu kristiešu vērtību nozīmi Norvēģijā. Bez šaubām kristietība ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas izskaidro to, kāpēc norvēģu sabiedrība ir tāda, kāda tā ir. Ja kāds ko citu apgalvotu, tas nozīmētu, ka viņš visai slikti pārzina Norvēģijas vēsturi. Svarīga daļa no norvēģu vērtībām bez šaubām ir kristiešu vērtības - tās ir neatņemama daļa no norvēģiskuma. Un arī humānētiķi vēlas daudzas no šīm vērtībām aizsargāt un uzturēt, lai arī paši nav kristieši. Ticība pati par sevi nenāk vienmēr komplektā ar vērtībām un ticības trūkums nebūt nav tas pats kas vērtību trūkums. Manuprāt, kristiešiem, citu reliģiju pārstāvjiem un neticīgajiem vajadzētu sadarboties, lai uzturētu kopējās vērtības, tās, kuras vairo mīlestību uz līdzcilvēkiem, solidaritāti, mieru un saskaņu.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Ilze, liekas, ka nebūšu pietiekami skaidri izteicies savā esejā, ja Jums liekas, ka noliedzu kristiešu vērtību nozīmi Norvēģijā. Bez šaubām kristietība ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas izskaidro to, kāpēc norvēģu sabiedrība ir tāda, kāda tā ir. Ja kāds ko citu apgalvotu, tas nozīmētu, ka viņš visai slikti pārzina Norvēģijas vēsturi. Svarīga daļa no norvēģu vērtībām bez šaubām ir kristiešu vērtības &#8211; tās ir neatņemama daļa no norvēģiskuma. Un arī humānētiķi vēlas daudzas no šīm vērtībām aizsargāt un uzturēt, lai arī paši nav kristieši. Ticība pati par sevi nenāk vienmēr komplektā ar vērtībām un ticības trūkums nebūt nav tas pats kas vērtību trūkums. Manuprāt, kristiešiem, citu reliģiju pārstāvjiem un neticīgajiem vajadzētu sadarboties, lai uzturētu kopējās vērtības, tās, kuras vairo mīlestību uz līdzcilvēkiem, solidaritāti, mieru un saskaņu.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Ilze Jansone</title>
		<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/comment-page-1/#comment-188</link>
		<dc:creator>Ilze Jansone</dc:creator>
		<pubDate>Mon, 07 Feb 2011 09:05:47 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.ziemelustasti.lv/?p=1337#comment-188</guid>
		<description>Interesanti, ka autors nav aizdomājies par to, ka Norvēģijas &quot;teicamnieces&quot; statuss balstās uz tām vērtībām, kuras patlaban dominē Norvēģijas sabiedrībā - proti kristīgās.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Interesanti, ka autors nav aizdomājies par to, ka Norvēģijas &#8220;teicamnieces&#8221; statuss balstās uz tām vērtībām, kuras patlaban dominē Norvēģijas sabiedrībā &#8211; proti kristīgās.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: Andra Rācenāja</title>
		<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/comment-page-1/#comment-187</link>
		<dc:creator>Andra Rācenāja</dc:creator>
		<pubDate>Sat, 05 Feb 2011 14:46:54 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.ziemelustasti.lv/?p=1337#comment-187</guid>
		<description>Domāju,ka Norvēģijas labklājība vistiešākajā veidā ir saistīta ar Kristīgās ticības dominēšanu bērnudārzos un skolās, un man ir skumji,ka tagad to sāk nomainīt  pret reliģisku neitralitāti un cilvēku izveidotām mācībām.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>Domāju,ka Norvēģijas labklājība vistiešākajā veidā ir saistīta ar Kristīgās ticības dominēšanu bērnudārzos un skolās, un man ir skumji,ka tagad to sāk nomainīt  pret reliģisku neitralitāti un cilvēku izveidotām mācībām.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
	<item>
		<title>By: mjaa</title>
		<link>http://www.ziemelustasti.lv/2010/04/29/ticiba-dzivei-pirms-naves/comment-page-1/#comment-140</link>
		<dc:creator>mjaa</dc:creator>
		<pubDate>Tue, 27 Jul 2010 22:24:01 +0000</pubDate>
		<guid isPermaLink="false">http://www.ziemelustasti.lv/?p=1337#comment-140</guid>
		<description>nais, paldies.</description>
		<content:encoded><![CDATA[<p>nais, paldies.</p>
]]></content:encoded>
	</item>
</channel>
</rss>

