Labās puslodes laiks

Citāts par to, ka ir pienācis labās smadzeņu puslodes laiks, atrodams grāmatā  A Whole New Mind: Why Right-Brainers Will Rule the Future,Excel tabulās, bet ir gatava likt šīm tabulām darbināt jēgpilnas vizualizācijas, kas saprotamas ikvienam. kurā tiek runāts par cilvēka smadzenēm visdabīgāko darbības veidu – domāšanu vizuālos tēlos.  Šobrīd pie lietas ir ķērusies paaudze, kas negrasās domāt tikai

Statistiskā statistiķa atvilktne

Jo lielāka ir vēlme kontrolēt dažādus sociālus, ekonomiskus vai politiskus procesus, jo lielākus datu apjomus nākas apstrādāt.  Katrai ministrijai, darba grupai, vai pat mazākajai pašvaldību organizācijai, darot ikdienas darbus, datoru diskos un skapju atvilktnēs krājas milzīgs apjoms ar skaitļu tabulām – īstām zelta raktuvēm tiem, kas šajos skaitļos spēj orientēties.  Taču šie dati ir nederīgi cipari, iekams kāds tos nav interpretējis.  Parasti ar to nodarbojas zinātnieki, veltot tam ļoti daudz laika, enerģijas un paģērot par to samaksu.  Taču pat tad  rezultāts vairumā gadījumu ir tikai zobainas līnijas uz X un Y asīm, kuru jēgu un būtību lektors izmisīgi cenšas ieborēt klausītājos.  Ja tādi vispār atrodas.

Dedzīgais mediķis

“…. gan Ķīna, gan Indija attīsta savas ekonomikas. Paskatieties, Ķīna strauji dodas uz priekšu, Indija seko tai uz pēdām. Un lūk, kur tās abas ir šodien, vai Indija noķers Ķīnu, tāds ir jautājums…“.  Šādas ir Hansa Rozlinga uzstāšanās, kad viņš azartiski danco ekrāna priekšā, uz kura atainota viņa un  kolēģu izstrādātā datu vizualizācijas programma Trendalyzer.

Rozlings ir medicīnas profesors Karolinskas Institūtā, Zviedrijā, studējis statistiku, vadījis lielu klīniku Mozambikā un pētījis sakarības starp trūkumu un badu, sociālo struktūru, dzimumu attiecībām, izglītību, utml.  Lai atvieglotu pašam sev un studentiem globālo procesu izpratni, profesors izveido bezpeļņas kompāniju Gapminder, kuras paspārnē dzimst unikāla vizualizācijas programmatūra.  Drīz vien, 2007. gadā Gapminder pāriet Google īpašumā un šajā pavasarī ikvienam ir iespēja spēlēties ar nopietniem,  globāliem datiem, pētot dažādus procesus pasaulē laika posmā no 1960 līdz 2008.gadam, vietumis pat vēl senāki dati, jo īpaši tie, kas attiecas uz dzimstību un mirstību.
Iespējams, ja vien varētu, Google nopirktu programmu kopā ar pašu profesoru, jo veids, kādā viņš pasniedz un interpretē datus, ir kā lieliska izrāde ar ļoti nopietnu un zinātnisku saturu.

Augstās tehnoloģijas un internets

Lūk, viens no Gapminder, jeb nu jau Google Public Data Explorer piemēriem.  Uz X ass tiek atainoti ienākumi no ražošanas, uz Y ass augsto tehnoloģiju eksports. Apļu izmērs norāda uz interneta pieslēgumu skaitu uz 100 cilvēkiem un tas viss tiek atainots laikā – sākot no 1988.gada, kad nav neviena pieslēguma, līdz 2007.gadam, kad redzams kā augstās tehnoloģijas visvairāk eksportē Malaizija, Singapūra un … Filipīnas, neraugoties uz to, ka viņiem šajā laikā ir tikai 6 interneta pieslēgumi uz 100 cilvēkiem.  Konkrētajā vizualizācijā tiek izmantoti Pasaules Bankas dati, taču vēl var  “ieslēgt” un “izslēgt” datus, ko sniedz  ASV Nodarbinātības statistikas birojs,  ASV Ekonomikas analīzes birojs, Eiropas Komisijas Statistikas birojs,  ASV Slimību izplatības kontroles centrs, Kalifornijas štata Izglītības departaments, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

Latvieši saka: NEKO

2010. gada sākumā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, vaicājot: “Kā Jūs vienā vārdā raksturotu pašreizējo situāciju Latvijā?”. Iegūtos vārdus varēja viegli saskaitīt un informācijas novērtēšanai vienkārši sarindot stabiņā. Taču Linda Austere no Providus izveidoja vienkāršu, bet daiļrunīgu vizualizāciju, kas ļauj novērtēt kopējo situāciju dažu sekunžu laikā. Visvairāk dominē ne-viedoklis, jeb arī citās aptaujās dominējoša latvieša atbilde: “Man nav viedokļa”.

Datu vizualizācija vajadzīga mums pašiem

Kāds mans draugs reiz paziņoja, ka viņam neesot skaistuma izjūtas. Šim apgalvojumam es, protams, neticu. Domāju, ka patiesībā viņš runāja par to, ka uzmetot acis skaitļu virknēm un tabulām, viņam viss kļūst skaidrs. Vizualizācija nav nepieciešama.  Taču tādu cilvēku, kā mans draugs, nebūt nav daudz. Vairums no mums, tajā skaitā jūsu padevīgais kalps, saprot lietas ar acīm un ausīm, nevis ar prātu. Un lai pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa varētu iesaistīties situāciju analīzē, kādam šīs neciešamās tabulas jāpārvērš saprotamā valodā.
Es zināju, ka Linda Austere jau sen prāto, ka vajadzētu izveidot resursu, kurā ikvienam būtu ērti un pārskatāmi pieejami tādi dati, kā valsts budžets, degvielas patēriņš valsts iestādēs, dažādi iepirkumi saistot tos ar pieņemtajiem likumu grozījumiem, utt.
“Vai tev nav zināmi cilvēki, kas kaut ko dara šajā virzienā?”, es jautāju. “Nav”, viņa žēlojās. “Esmu tikai par dažiem dzirdējusi.”
Tajā pašā dienā mēs dažus atrodam. Viens no tiem ir Miks Latvis, viena no Latvijas populārākā bloga onkulis.com autors. Otrs ir Jurģis Bērziņš, kura blogā ar asprātīgu nosaukumu Ciparunieze var atrast dažas vizualizācijas Latvijas kontekstā.
“Es domāju tā”, Miks mierīgi iesāk, “tādam resursa principam vajadzētu būt līdzīgam kā Mysociety.org. Ir jābūt iespējai izvietot jēlos datus un aicināt cilvēkus, kuri spēj un vēlas šos datus vizualizēt. “
Mysociety ir 2003.gadā radīts projekts, kuru Apvienotajā Karalistē aizsāk UCKOD jeb UK Citizens Online Democracy. Ātrā laikā tikuši radīti projekti, kas pilsoņiem ļauj vieglāk sekot līdzi parlamenta locekļu pieņemtajiem lēmumiem, runām un solījumiem, dod iespēju ērti sazināties ar valdības institūcijām, pašorganizēties dažādās interešu kopās un pat izvietot informāciju par bojātu ielu segumu pilsētā.
Lieki piebilst, ka tajā pašā mirklī dzimst ideja apvienot spēkus un sākt rakt šajā virzienā.

Datu apkopošanas problēmas

Eiropas savienības līmenī jau sen tiek runāts par publiskās informācijas otrreizēju atkalizmantošanu. Eksistē direktīvas ar ieteikumiem valstu ministrijām novērtēt savu datu formas, vai tās ir nododamas citām iestādēm atkārtotai izmantošanai. Latvijā šī Eiropas prasība nav ņemta vērā un šobrīd mums praktiski nav šādas brīvi izmantojamas informācijas, salīdzinot ar citām valstīm.  Protams, ir iestādes, kuras pozitīvi izceļas. Piemēram Centrālā statistikas pārvalde, tāpat būtu iespēja saņemt informāciju par visiem e-pakalpojumiem, kuru apkopojusi RAPLM, teorētiski varētu izmantot arī ziņas no Uzņēmumu reģistra.
“Ir tādas situācijas, kad, piemēram, nulle kaut kādā budžeta pozīcijā nenozīmē, ka nav naudas,” Linda piebilst. “Vienkārši šī nauda attiecīgajā ministrijā iet zem cita koda. Piemēram, ir ministrijas, kuras norāda, ka degvielai netērē ne santīma. Taču tas nenozīmē, ka šie cilvēki nekur nebrauc. Vienkārši ir ticis noslēgts auto apkopes līgums, kurā ir ietverta arī degvielas uzpilde.  Faktiski sanāk, ka nulle nav nekāda nulle. Šādi gadījumi var izbojāt visu skaisto fināla vizualizāciju”.

Matemātika IR skaista

Vizualizācijas rada jaunas formas, rakstus un simbolus. Beidzot mēs patiešām varam redzēt to, ka matemātika ir īsta skaistule.  Otas vietā mākslinieks var izmantot skaitļus, tā radot jaunas jēgpilnas formas. Lūk, daži no lieliskiem piemēriem.

Mākslinieks Martins Vatenbergs no Ņujorkas radījis programmu, ar kuras palīdzību tiek analizētas mūzikas kompozīcijas, meklējot fragmentus, kas atkārtojas. Šeit labi redzams, cik daudz dažādu atkārtojumu ir, piemēram, Madonnas dziesmā “Like a prayer” un cik to ir Arnolda Šenberga “Opuss 19” pirmajā daļā. Par to var pārliecināties, noklausoties kompozīciju. Starp citu, šis mākslinieks ir viens no IBM projekta ManyEyes dibinātājiem, kura ietvaros tiek veidoti dažādi rīki datu vizualizēšanai.

Eiropas savienības līmenī jau sen tiek runāts par publiskās informācijas otrreizēju atkalizmantošanu. Eksistē direktīvas ar ieteikumiem valstu ministrijām novērtēt savu datu formas, vai tās ir nododamas citām iestādēm atkārtotai izmantošanai. Latvijā šī Eiropas prasība nav ņemta vērā un šobrīd mums praktiski nav šādas brīvi izmantojamas informācijas, salīdzinot ar citām valstīm. Protams, ir iestādes, kuras pozitīvi izceļas. Piemēram Centrālā statistikas pārvalde, tāpat būtu iespēja saņemt informāciju par visiem e-pakalpojumiem, kuru apkopojusi RAPLM, teorētiski varētu izmantot arī ziņas no Uzņēmumu reģistra.

“Ir tādas situācijas, kad, piemēram, nulle kaut kādā budžeta pozīcijā nenozīmē, ka nav naudas,” Linda piebilst. “Vienkārši šī nauda attiecīgajā ministrijā iet zem cita koda. Piemēram, ir ministrijas, kuras norāda, ka degvielai netērē ne santīma. Taču tas nenozīmē, ka šie cilvēki nekur nebrauc. Vienkārši ir ticis noslēgts auto apkopes līgums, kurā ir ietverta arī degvielas uzpilde. Faktiski sanāk, ka nulle nav nekāda nulle. Šādi gadījumi var izbojāt visu skaisto fināla vizualizāciju”

Vēl daži aizraujoši vizualizāciju piemēri.

Traffic in Lisbon – emphasis on sluggish areas from Pedro M Cruz on Vimeo.