Mārtiņš Barkovskis 2008.gadā nokļuva Helsinkos, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – strādāt ārzemēs. Mārtiņa mērķis nebija pārcelties uz dzīvi svešumā. Bija iecerēts pastrādāt kādu pusgadu un paskatīties, kā veicas. Pusgads izvērtās pusotrā gadā, kura laikā uzkrājās sava pieredze un izveidojās savs redzējums par valsti, cilvēkiem un somu darba tikumu.
Mārtiņš ir pakalpojumu pārdevējs un menedžeris Somijas grāmatvedības firmā, un viņa ceļi laiku pa laikam mijās ar somu kolēģiem. Kompānija nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā arī daudziem uzņēmumiem Krievijā un Latvijā. Bez krievu valodas zināšanām te neiztikt, tāpēc Mārtiņš, kurš runā krieviski ļoti labi, somiem bija īpaši interesants.
Lūk dažas subjektīvas atziņas tekstā un video (sk. zemāk):
Somi ir precīzāki
„Katra mēneša beigās bija jāiesniedz precīzs nostrādāto stundu un padarīto darbu saraksts. Tas nozīmē, ka darba devējs precīzi redzēja, ko es daru un kam es veltu savu laiku. Zinot darba uzdevumus, viņš varēja viegli noteikt, cik efektīvi es strādāju. Ja es saņemu vienu uzdevumu un izstiepju to dienas garumā, tad viņš agri vai vēlu aizdomāsies par manu darba produktivitāti. Viņi teica, ka šāda mēneša atskaite esot saskaņā ar Somijas likumdošanu, bet es neesmu par to pārliecināts. Taču jāatzīst, ka zināmā veidā šāda sistēma disciplinē.”
Somi neskatās uz tautību
„Iespējams, ārpus Helsinkiem tam ir kāda nozīme, bet Helsinkos viņi ir pieraduši pie ārzemju darbaspēka. Tajā pašā ēkā, kur es strādāju, atradās viena liela datorfirma, kurā vismaz trešā daļa darbinieku bija no visas pasaules. Savā starpā somi mēdz „izmest” dažādas piezīmes par zviedriem, tomēr nav vēlams šajā ziņā viņiem piebalstot vai atkārtot šīs „gudrības”. Nekad nevar zināt, vai nerunā ar zviedru izcelsmes somu.”
Meklē IT speciālistus
„Somi pieņem darbā ārzemniekus augsto tehnoloģiju sfērā. Tiesa, ir grūti šajā ziņā konkurēt ar viņiem pašiem, taču šajā jomā var mēģināt. Viņu interesēs ir paaugstināt valsts iekšējo konkurētspēju. Šobrīd darba tirgus valstī ir ļoti saspringts, un es nezinu, vai latviešiem ir lielas izredzes tur atrast darbu. Agrāk bija iespējas atrast darbu celtniecības firmās, bet tagad arī Somijā šajā jomā neiet spoži. 2009.gadā ik pa brīdim dzirdēju Latvijā visai izplatītus stāstus par to, ka kādam draugs vai radinieks pazaudējis darbu, citam samazināta alga. Somiem gan bija aizdomas, ka daudzas firmas vienkārši attaisnojas ar krīzes laiku, lai optimizētu darbu un samazinātu izdevumus. Agrāk arodbiedrības uzreiz protestētu, bet šajos laikos tās ir kļuvušas rāmākas.”
Helsniki nebūt nav ideāla pilsēta
„Īsinot vakarus, daudz staigāju pa pilsētu. Tāpat kā Latvijā, piedzīvoju laikā nenovāktu sniegu, bedres uz ielām, akritumu kaudzes pavasarī zem kūstošā sniega. Arī somu autovadītāju uzvedība ne vienmēr ir tā labākā, kaut arī viņi paši saka, ka „tie noteikti esot imigranti”. Pie gājēju pārējām iemācījos uzmanīties, līdzīgi kā Latvijā – īpaši, ja pie gājēju pārejas esmu viens. Nerakstīta vienošanās esot, ka viena gājēja dēļ nav vērts apstādināt auto, un kur nu vēl auto plūsmu. Tas neesot racionāli – vismaz tā man paskaidroja, kad izteicu savu izbrīnu. Vēl jāņem vērā, ka ceļu policisti, tāpat kā Latvijā, mēdz ķert pārkāpējus ar netrafarētiem auto un mērīt ātrumu no grūti pamanāmām vietām. Tāpat somi brauc visai asi, dažreiz arī agresīvi, tomēr tāda trula nekaunība, kāda nereti redzama Latvijā, nav izplatīta. Kopumā somi mēdz pārkāpt ātrumu apmēram + 10% robežās no atļautā. Avīzes gan raksta, ka tiek plānots sodīt pat par minimālu ātruma pārkāpumu, nebūšot vairs nekādu atlaižu +10% robežās.
Somu birokrāti arī ir birokrāti. Protams, piedzīvoju arī daudz pozitīva un laba, par ko apbrīnoju un cienu somus. Pats galvenais, ko gribu uzsvērt latviešiem – nevajag iedomāties, ka pie viņiem viss ir tik ļoti pareizi, bet pie mums viss ir galīgi ačgārni. Vēl jāpiebilst, ka Helsinki, neskatoties uz Krievijas un Baltijas tuvumu, skaitās vienā no drošākajām pilsētām Eiropā. Somi apgalvo, ka pilsētas centrā gandrīz katrs centrimetrs tiekot monitorēts ar dažādām drošības kamerām.”
Personīgie sakari
„Ir jāsaprot, ka Somijā nav lielu cerību iedzīvoties bez somu valodas zināšanām un ilgstošiem korporatīviem sakariem. Ar ļoti specifiskiem izņēmumiem, protams. Viņi paši saka, ka formāli neeksistējošo korupciju aizstāj „labu čomu un draugu” būšana. Nemāku gan teikt, cik daudz tajā ir patiesības. Iespējams, ka vienkārši ilgāka pieredze un rūpes par reputāciju ir uzticamāki sadarbības garanti.
Tomēr sadzīviski nevar teikt, ka somi ir noslēgta sabiedrība. Viņi ir visai viesmīlīgi: labi paziņas vai darba kolēģi nedēļas nogalēs labprāt piekritīs ar jums aiziet iedzert kādu glāzi vīna vai alus. Nedēļas nogalēs somi ir aktīvi restorānu apmeklētāji. Brīvdienās tie bija pilni, pat it kā krīzes pārņemtajā 2009.gadā.”
Integrācijas politika
„Bieži sanāca runāt ar jaunākiem krievu izcelsmes somiem. Viņi nesūdzējās par sliktāku attieksmi. Neskatoties uz savām krievu ģimenēm, savā būtībā viņi bija „pārsomiskojušies”jau pirmajā paaudzē. Dzirdēju arī diezgan daudz par ieceļotājiem no musulmaņu valstīm. Tomēr tai pašā laikā uz ielas redzēju, ka skolas vecuma bērni savā starpā sadzīvoja ļoti draudzīgi. Izskatās, ka integrācijas politika viņiem ir visai veiksmīga. Varēja ievērot, ka somu iestādes cenšas imigrantus izvietot nevis konkrētos rajonos, bet gan ļauj vienmērīgi apdzīvot visu pilsētu – iespējams, lai mazinātu etniski noslēgtu rajonu veidošanos un pieradinātu tos sadzīvot ar somiem. Tur var smelties daudz vērā ņemamas pieredzes.”
Mārtiņš Barkovskis par Somiju from Ziemeļu Stāsti on Vimeo.
Mārtiņš Barkovskis 2008.gadā nokļuva Helsinkos, jo vēlējās izmēģināt, kā tas ir – strādāt ārzemēs. Mārtiņa mērķis nebija pārcelties uz dzīvi svešumā. Bija iecerēts pastrādāt kādu pusgadu un paskatīties, kā veicas. Pusgads izvērtās pusotrā gadā, kura laikā uzkrājās sava pieredze un izveidojās savs redzējums par valsti, cilvēkiem un somu darba tikumu.
