Pagājušā gada jūnijā Eiropas Parlamentā iekļuva pirmais pirāts. Nē, runa nebija par sabotāžu vai kādu citu pretlikumīgu darbību. Šo „pirātu” sauca Kristians Engstrēms (Christian Engström), un viņš kā Zviedrijas Pirātu partijas kandidāts demokrātiskās, godīgās un brīvās vēlēšanās kļuva par tautas pārstāvi Eiropas līmenī. Par Pirātu partiju bija nobalsojuši 7,1% zviedru vēlētāju.

Jēdziens “pirāti” interneta vidē parādījās jau toreiz, kad tīkls vēl sastāvēja no parastiem telefona vadiem un iezvanpieejas. Jau tad bija nemierīgi ļaudis, kuriem patika “urķēt” (no šejietnes arī latviskais hakera tulkojums - datorurķis) un meklēt “caurumus” tur, kur neviens tos nav pamanījis. Pirmie hakeri vai pirāti bija kustība, kas lepojās ar savām spējām, proponēja informācijas brīvību un dzīvoja tādu kā virtuālo hipiju dzīvi.

Grāmatas, kas vairumā gadījumu tiek sarakstītas datorā, saliktas datorā un agri vai vēlu nokļūst tīmeklī. Daži autori pret to cīnās, daži mēģina izmantot un apzināti izmanto jaunās tehnoloģijas. Tikmēr virkne grāmatu izdevniecbu šausmās noraugās uz grāmatu tirāžu kritumu un vaino sabiedrību neizglītotībā un zagšanā. Par to, kāda varētu būt grāmatu elektroniskā nākotne video intervijā stāta projekta E-Bibliotēka vadītājs Edmunds Vanags.

"95% mūzikas industrijas ļaužu runā par skaisto mūzukas ierakstu nākotni, modelē dažādus scenārijus un tad atnāk tāds 85 gadus vecs Sony BMG galvenais boss un pasaka, ka nekas nebūs. Lielās kompānijas joprojām diktē savus noteikumus", stāsta ierakstu kompānijas Platforma Records valdes priekšsēdētājs Rimants Liepiņš, skaidrojot, kā šobrīd mainās mūzikas ierakstu izplatība un vai mūzikas "zagļi" internetā patiešām ir zagļi, kā par to daudziem labpatīk izteikties.

Tēlnieka Egona Peršēvica versija par Hansa Kristiana Andersena pasakas "Ķēniņa jaunās drēbes" tēmu. Viņš pats saka, ka tā ir 150 gadus sena darba "koverversija" - skaists apģērbs, kas novietots ķēniņa ģērbtuvē un kuru nespēj redzēt tikai muļķi un savam darbam nepiemērotie.