Labākie NetEnt spēļu automāti tiešsaistē

Ja esi NetEnt spēļu automātu fans, tad noteikti zini, kādi lieliskām bonusi, progresīvie džekpotie un citas izcilas funkcijas ir šajos spēļu automātos. Šis saraksts ļauj jums jūsu online kazino meklēt savu spēļu automātu ne tikai pēc NetEnt, bet arī pēc spēles nosaukuma. Te būs dažas spēlētāju pieprasītākās NetEnt spēles. Vairāk spēles Jūs varat atrast šeit – https://spins.lv/lv/casino

Dazzle Me

Spēļu automātam RTP ir 96,91% un Dazzle Me ir viena no populārākajām NetEnt spēlēm. Spēļu automāta spēles tēma saistās ar dārgakmeņiem. Tai ir 3-3-4-4-5 ruļļu forma ar 75 veidiem. Simboli ietver dažādu krāsu dārgakmeņus, 7, dimantus un zvaniņus. Dazzling Wild Reels funkcijas aktivizējas nejauši un var pārvērst līdz pat piecus ruļļus wild. Bezmaksas griezienu funkcija piedāvā līdz 16 griezieniem ar saistītiem ruļļiem un jebkuri divi ruļļi var kļūt identiski.

Divine Fortune

Divine Fortune ir viena no zināmākajām NetEnt džekpota spēļu automātu spēlēm ar RTP 96,59%. Tam ir sengrieķu tēma ar tādiem simboliem kā buļļi, lauvas, zelta monētas, Pegazs un Medūza. Spēlē pieejamas dažādu bonusu funkcijas. Wild piedāvā atkārtotu griezienu un katrā griezienā, maina vienu pozīciju uz leju. Savienojot divus wild, tie izplešas, lai aptvertu visu rulli. Ir arī bezmaksas griezienu funkcija ar līdz pat 15 griezieniem. Džekpota bonusa raunds tiek aktivizēts, kad uz ruļļiem nonāk trīs vai vairāk zelta monētas. Izvēloties bonusa speļi, sāk griezties 15 neatkarīgi ruļļi. Ekrāns piepildas ar zelta monētāmun aktivizēt džekpotu.

Dead or Alive II

Vēl viena NetEnt spēle ir Dead or Alive II. Spēles notikumi attīstās vecajā Rietumu pilsētā ar viskiju, lodēm, šaujamieročiem, šerifa nozīmītēm, ādas zābakiem un divām pistolēm uz ruļļiem. Uz ruļļiem redzēsiet arī tādas leģendas kā Džesijs Džeimss, Mazais Apache, Della Roze, Belle Star un Billijs kazlēns. Visi tie ir wild  simboli. Dead or Alive II spēļu automāts piedāvā trīs bezmaksas griezienu bonusa kārtas. Vienā ir progresīvais reizinātājs, kas palielinās katru reizi, kad wild piezemējas (līdz 16x). Otrā ir 2x reizinātājs ar sticky simboliem. Trešajam ir 2x un 3x sticky reizinātāji. RTP šajā spēlē ir 96,82%.

Mega Fortune

NetEnt spēļu automāts ar milzīgu progresīvo džekpotu, kuru vēlētos iegūt ikviens. Mega Fortune piedāvā iespēju laimēt miljonus jebkurā griezienā. Simboli ietver šampanieti, bling rotaslietas, laivas un daudz ko citu. No iespējām jums tiek piedāvāti bezmaksas griezienu funkcija ar nejaušu reizinātāju līdz 5x, bonusa ritenis, džekpota kārtas un daudz kas cits. RTP – 96,6%.

Starburst

Starburst ir vienkārši saprotams video spēļu automāts, kas ir kļuvis par vienu no visu laiku labākajiem NetEnt piedāvājumiem. Šis kosmosa tematikas spēļu automāts gadu gaitā ieguvais atzinīgu novērtējumu spēlētāju vidū un ir pieejams visos labākajos online kazino, kas sadarbojās ar NetEnt. Simbolu veidi – dārgakmeņi, kā arī stieņi, 7 un zvaigznes, kuras var atrast piecos ruļļos un 10 izmaksu līnijās. Starburst papildu funkcija ir wild, kas izplešas uz ruļļiem, piezemējas vienā vietā un ļauj veikt atkārtotu griezienu. Starburst RTP ir 96,09%.

Cluster Pays

NetEnt vienmēr virzās uz priekšu un ievieš jaunumus, tādēļ arī Cluster Pays RTP ir 96,42%. Šis spēļu automāts aizvedīs jūs uz skaistajās Havaju salās, kur simboli ir kokosrieksti, mango, ziedi un tiki kokgriezumi. Cluster Pays ir seši ruļļi un tajā nav tradicionālās izmaksu līnijas. Tā vietā simboli maksā, kad tie parādās kopās. Simboliem ir jāatrodas vertikāli vai horizontāli un blakus viens otram, kā arī nepieciešami vismaz deviņi no tiem. Ir arī bezmaksas griezienu funkcija ar līdz pat 12 bezmaksas griezieniem. Visas spēlēs laikā, atkārtoti saņemsiet līdz pat 60 bezmaksas griezieniem.

Open post
zviedrija

Interesanti fakti par kazino bonusiem Zviedrijā

Tiešsaistes kazino pasaule ir kļuvusi populārāka Zviedrijā. Bonusi ir viena no labākajām tiešsaistes kazino īpašībām, jo ​​tie palīdz iesācējiem uzsākt spēļu spēlēšanu iGaming pasaulē un palīdz jums iepazīt dažādas spēles un platformas. Tiešsaistes kazino platformas tos parasti izmanto, lai piesaistītu vairāk klientu.

Piemaksu atrašana un iegūšana

Bonusu atrašana zviedru tiešsaistes kazino parasti nav sarežģīta, jo kazino tos jums nodrošina automātiski, ja esat jauns spēlētājs platformā. Platformas vēlas, lai jūs paliktu vietnē, lai viņi pārliecinātos, ka jums jāizmēģina dažādas funkcijas un spēles. Tas jums ir izdevīgi arī tad, ja jūs tikai sākat spēlēt azartspēles un vēlaties atklāt jaunas spēles un platformas.

Tomēr, ja vēlaties izmēģināt noteiktas spēles vai meklējat īpašus bonusus, ir svarīgi izpētīt dažādas vietnes, kas sniedz jums pārskatus. Tādā veidā jūs atradīsiet tieši tos prēmiju veidus, kurus meklējat, un varēsiet izmēģināt spēles praksē. Lai gan jūs varat spēlēt spēles arī bez maksas, ir lietderīgi izmēģināt arī platformas, kurās jūs ieguldāt naudu bez maksas, it īpaši, ja jums ir plāns to darīt tuvākajā nākotnē.

Vēl viena iespēja ir lūgt tiešsaistes kazino platformu nodrošināt jums īpašu prēmiju neatkarīgi no tā, vai esat jauns spēlētājs vai jau esošs. Varat vienkārši paskaidrot, ka vēlaties izmēģināt noteiktu spēli, pirms tajā izmantojat naudu. Parasti platformas vēlas iegūt jaunus klientus un sniegs jums vēlamo prēmiju.

Dažāda veida prēmijas

Ir dažādas prēmijas par dažādām Zviedrijas tiešsaistes kazino spēlēm un pakalpojumiem. Bieži bonuss tiešsaistes kazino nozīmētu noteiktu naudas summu, kas jāizmanto kazino. Dažreiz tie ir dažādu tiešsaistes kazino spēļu bezmaksas raundi. Bonusu mērķis bieži ir noteikta veida spēles vai noteiktas spēļu funkcijas, un tās var nedot jums pilnīgu piekļuvi visām iespējamām funkcijām.

Piemēram, sporta derībās jūs varat likt likmes tikai uz noteiktu sporta veidu vai tikai uz konkrētām spēlēm, kurām ir noteikts koeficients. Varētu būt arī tas, ka jūs piekļūstat tikai populārākajām spēlēm tiešsaistes kazino platformā, jo parasti cilvēki vēlas spēlēt šīs spēles.

Tomēr visiem bonusiem ir atšķirīgas robežas. Dažiem ir noteikts 24 stundu laika ierobežojums, kurā jums jāizmanto bonuss, dažiem ir ierobežojums, cik reizes jums atļauts izmantot kuponu.

Bezmaksas griezieni

Bezmaksas griezieni bez depozita jums nodrošina tiešsaistes kazino platforma. Tas nozīmē azartspēļu spēlēšanu, neieguldot naudu. Bezmaksas griezieni jums atvieglos konkrētas spēles vai platformas iepazīšanu, ja tiešsaistes kazino esat jauns spēlētājs.

Bezmaksas griezienu apjoms parasti ir ierobežots, lai jūs iegūtu plašu pārskatu par tiešsaistes kazino platformu un tās piedāvātajām spēlēm.

Live kazino bonusi

Spēlēt pokeru dzīvajā bez maksas, tas var būt ļoti aizraujoša pieredze. Parasti kazino nevēlas saņemt prēmijas tiešraidē, jo ir reāls izplatītājs, kuram ir jāmaksā. Tomēr zviedru tiešsaistes kazino ir spēris soli uz priekšu un sācis nodrošināt bezmaksas spēļu kārtas arī pie dzīvā dīlera.

Jaunam spēlētājam, kurš vēl nav spēlējis ar dzīvu dīleri, var būt mazliet biedējoši ielēkt tieši aukstajā ūdenī un ieguldīt naudu spēlē. Ir svarīgi, lai spēlētāji iegūtu zināšanas par tiešsaistes kazino spēlēm, jo ​​tās ir diezgan atšķirīgas no citām tiešsaistes kazino spēlēm. Ja jums ir dzīvs dīleris, tas var būt aizraujoši, bet arī padarīt jaunu spēlētāju nervozāku.

Pirms bonusu izmantošanas jums vajadzētu izpētīt šīs dažādās ieguldījumu un naudas aprites prasības, kā arī dažādu spēļu un tiešsaistes kazino platformu nosacījumus. Tādā veidā jūs esat pilnīgi pārliecināts, ka jūs saņemat maksimālu labumu no jums piedāvātajām prēmijām un netērējat to spēlēm, kuras jums varētu nebūt noderīgas vai interesantas.

Zviedrijas tiešsaistes kazino var jums piedāvāt dažādus bonusus. Tāpēc pirms to izmantošanas jebkurās kazino spēlēs ir svarīgi iepazīt dažādas platformas un dažādus bonusus, kas tiek piedāvāti.

Open post
vēlēšanas norvēģijā

Norvēģijas vēlēšanās notiek jauna pārbaude par dalību EEZ

Pēc septembrī gaidāmajām Norvēģijas vēlēšanām Oslo var tikt izveidota valdība, kurā vairākums iebilst pret valsts pašreizējo Eiropas Ekonomikas zonas līgumu.

Eiropas Ekonomikas zona (EEZ) apvieno ES dalībvalstis un trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas valstis (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju). Dibināta 1994. gadā, tā attiecas uz preču, kapitāla, pakalpojumu un cilvēku brīvu apriti, kā arī konkurences un valsts atbalsta noteikumiem un horizontālajām jomām, kas saistītas ar četrām brīvībām. Bet tas neattiecas uz kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku

Aplūkojot aptaujas, šoruden vēlēšanās, iespējams, uzvarēs kreisi centriskā koalīcija, kas aizstās valdošo labēji centrisko Ernas Solbergas koalīciju. Bet tas vēl nav skaidrs.

Viss būs atkarīgs no tā, kuras mazākumtautību partijas sasniegs četru procentu slieksni, lai iegūtu iespēju iegūt dažas no 19 papildu vietām Norvēģijas parlamentā Stortinget.

Tas varētu noteikt, vai Norvēģiju vadīs “Sarkanzaļo” vai centriski labējā koalīcija, kam būtu svarīgas Norvēģijas attiecībās ar ES.

Sarkanzaļo koalīcija, kuras sastāvā bija Centra partija (SP), Sociālistiski kreisā partija (SV) un Darba partija (AP), Norvēģiju pārvaldīja no 2005. līdz 2013. gadam.

Šajos gados leiboristu partija bija vecākā partija koalīcijā, un to aptaujas rezultāti bija augstāki nekā abām pārējām partijām.

Bet vairāku aptauju laikā pagājušajā gadā Centra partija noslēdza leiboristus. Tas ir izraisījis intensīvas debates par EEZ līgumu.

Leiboristu partijas līderis un premjerministra kandidāts Jonas Gahr Støre vairākkārt ir paziņojis, ka Norvēģijas dalība NATO un EEZ līgums nebūs ietekmējams jaunajā kreisi centriskā valdībā.

Valdībā vairākums pret EEZ?

Sociālistiski kreiso partija iebilst gan pret NATO, gan ar EEZ līgumu. Ja viņu kopējais vietu skaits parlamentā būs lielāks nekā leiboristiem, viņi pieprasīs lielāku politisko ietekmi jaunajā valdībā. Tas nozīmē, ka Norvēģija varētu atteikt ES tiesību aktus, kas attiecas uz EEZ.

Kopš 1994. gada Norvēģija ir pieņēmusi tūkstošiem ES likumu. Lielākā daļa no tām tika īstenotas bez īpašām debatēm Norvēģijas parlamentā vai publiski.

Saskaņā ar līgumu Norvēģijai ir iespēja direktīvu neīstenot. Tomēr Norvēģijas “nē” EEZ direktīvai, iespējams, izraisīs zināmu ES reakciju.

Visu vēl vairāk sarežģī Norvēģijas Arodbiedrību konfederācija (LO), kas ir kļuvusi skeptiskāka attiecībā uz EEZ līguma daļām.

Lielākā arodbiedrība Fellesforbundet vēlas, lai jaunā valdība izstrādātu alternatīvas EEZ līgumam. Viņi vēlas skaidrojumu par trim iespējām. Pirmkārt, sava veida Brexit darījums Norvēģijai. Otrkārt, pilntiesīga dalība un, treškārt, pašreizējais EEZ līgums.

Pārrunāt “sadarbību”?

Tomēr Støre un citi EEZ atbalstītāji baidās, ka Norvēģijas pozīcijas attiecībā pret ES vājināsies, ka būs signāli, ka Norvēģija vēlētos pārrunāt līgumu.

Bet ir arī jautājumi, kas padara EEZ par problēmu Norvēģijas pašreizējai centriski labējai valdībai.

Premjerministres Ernas Solbergas valdība ir minoritātes koalīcija. Viņiem ir vajadzīgas Progresa partijas (Frp) balsis, kas valdību atstāja pēc sešiem gadiem, 2020. gada janvārī. Progresa partija ir kļuvusi vairāk pret ES vērsta. Viņi iebilst pret dalību un vēlas no jauna apspriest EEZ līguma daļas. Viņu pozīcijas izskatās vairāk līdzīgas citiem labējiem populistiem Eiropā.

Viņi iestāsies pret legalizāciju, kas ir pretrunā ar to, ko viņi sauc par nacionālajām interesēm. Viņi ir uzsvēruši tādus jautājumus kā imigrācija un darba ņēmēju brīva pārvietošanās kā vissvarīgākos viņiem.

Attiecīgie uzņēmumi

Norvēģijas Uzņēmumu konfederācija (NHO), kas ir Norvēģijas lielākā darba devēju organizācija un vadošais biznesa lobists, ir ļoti noraizējies par negatīvo uzmanību EEZ līgumam, jo ​​tas ir tik būtisks lielākajai daļai Norvēģijas biznesa dzīves. ES ir vissvarīgākais Norvēģijas preču tirgus, sākot no laša tirzniecības līdz dabasgāzei.

1994. gada referendumā Norvēģija otro reizi vēsturē teica nē dalībai. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 60 procenti norvēģu joprojām iebilst pret dalību.

No otras puses, aptuveni tikpat procenti apgalvo, ka referendumā balsos par EEZ līgumu.

Parlamentā vienošanās ir ar pārliecinošu vairākumu, taču tā daļas var nonākt zem spiediena neatkarīgi no septembrī notikušo vispārējo vēlēšanu rezultātiem.

Open post
somija

Somijas iedzīvotāji pārspēja azartspēļu rekordu Skandināvijas valstīs

Saskaņā ar vispārējiem pētījuma rezultātiem Somijas iedzīvotāji vidū Somi izceļās uz citu tautu fona vienā no zināmām un populārāk izklaides jomām. Somi uz citu Eiropas tautu fona izceļas ar mīlestību pret azartspēlēm un dažādām kazino spēlēm. Kas attiecas uz visām Skandināvijas valstīm kopumā, Somija ir neapstrīdama līdere, apsteidzot visus pretendentus uz pirmo vietu. Un šī uzvara viņiem ir tikusi pasniegta absolūti pelnīti. Vairāk informācijas skatīt latvijas-casino vietnē.

Tas ir tādēļ, ka pētījumi leicina, ka tikai pirmajā pusgadā katrs valsts pilsonis tādiem kazino veidiem kā spēļu automāts iztērēja vidēji aptuveni 60 eiro. Un nākotnē rādītāji, acīmredzot, tikai pieaugs, jo burtiski gadu iepriekš tēriņi bija uz pusi – vai drīzāk, par 51% – mazāki.

Visvairāk kazino spēļu spēlētāju dzīvo Virolahti pilsētā. Starp citu, 2014. gadā tur bija paredzēts atvērt vēl vienu kazino, taču problēmas radās ar Krievijas rubļa kursu, uz kuru Krievijas investori paļāvās, un no šīs idejas nācās atteikties. Bet Virolahti nav tik liela pilsēta, tajā dzīvo tikai 3 tūkstoši iedzīvotāju.

Labi rādītāji kazino spēlēšanas un naudas ieguldīšanas ziņā ir arī šo grūti izrunājamo pilsētu iedzīvotājiem: Kujujärvi, Pertunmaa, Forsa, Alvus un Utsjoki. Šeit iedzīvotāji vidēji uz tiem pašiem sešiem mēnešiem vidējos izdevumus kazino ir palielinājuši līdz 100 eiro!

Arī spēlējošo iedzīvotāju procentuālais daudzums ir iespaidīgs – 80, kurā ietilpst visispēlētāji vec uma grupā no 16 līdz 75 gadiem. Kas attiecas uz kazino apmeklēšanas biežumu, katru otrais apmeklētājs apmēklē spēļu zāles regulāri, vismaz reizi katru nedēļu.

Labklājības un veselības departamenta speciālists Anti Murto apstiprina pētnieku prognozes un saka, ka izdevumi šāda veida atpūtai Somijas iedzīvotāju vidū tikai pieaugs. Tajā pašā laikā procentuālais koeficients starp spēlētājiem un tiem, kuriem tas ir vienaldzīgs, paliks nemainīgs. Tādējādi spēļu industrijas ienākumi palielināsies uz to cilvēku rēķina, kuri jau ir šīs pasaules daļa.

Kāpēc tad kazino azartspēles ir tik populāras Somijā?

Tas viss attiecas uz spēļu tēlu: gan tiešsaistē, gan uz zemes. Ja citās valstīs pret “vienroku bandītiem” izturas piesardzīgi, tad somos tie tiek uzstādīti visur, kur var novērot lielu cilvēku pūļus. Tie ir tirdzniecības centros un pat automašīnu degvielas uzpildes stacijās. Un tas viss tiek darīts, pamatojoties uz absolūti likumīgiem iemesliem, jo ​​Somijas varas iestādes nesteidzas noteikt ierobežojumus šāda veida uzņēmējdarbībai: tie būtu sāpīgi izdevumi un lielas nodokļu naudas zaudēšana valsts budžeta.

Šādā situācijā, kad visi ceļi ved uz spēļu automātiem vai vismaz garām tiem, var uzskatīt par brīnumu, ka spēlē tikai 80% pilsētnieku, nevis 100%. Lielākoties spēles šādās sabiedriskās vietās ir pavisam neplānotas.

Lai arī kādas būtu Somu attiecības ar kazino spēļēm un azartspēlēm kopumā, Somus šī aizraušanās negatīvi neietekmē. Somija vēlaizvien ir viena no laimīgākajām valstīm pasaulē un Somi ir vieni no laimīgākajām tautām. Tas noteikti ir tāpēc, ka Somijas azarstpēļu spēlētāju vidū viss ir līdzsvarā un spēlētāji tērē tikai to naudu, kas ir pieejama.

Open post
Zviedrija

Zviedrija pārskatīs koronavīrusa vakcinācijas shēmu

Zviedrija ir paziņojusi, ka visu pieaugušo vakcinēšana pret Covid-19 prasīs “mazliet ilgāku laiku”, nekā prognozēts, un vairs neplāno sasniegt iepriekš noteikto Jāņu mērķi vakcīnu piegāžu izmaiņu dēļ.

Zviedrijas kopējais pieaugušo iedzīvotāju skaits ir aptuveni 8,2 miljoni cilvēku, un sākotnējais mērķis bija piedāvāt Covid-19 vakcināciju visiem pieaugušajiem, kā arī bērniem riska grupās 2021. gada pirmajos sešos mēnešos.

“Paies mazliet ilgāks laiks, pirms visi būs pilnībā vakcinēti, bet varbūt pieci miljoni tiks pilnībā vakcinēti gada pirmajā pusē,” Bergstrēms sacīja SVT Helgstudion programmai.

Šajā jaunajā prognozē tiek pieņemts, ka pašlaik plānotās vakcīnu piegādes Zviedrijai turpināsies, kā paredzēts. Tas notiek pēc tam, kad Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra koriģēja prognozētās vakcīnu piegādes pirmajos sešos mēnešos.

 Decembrī aģentūra paredzēja, ka reģioni līdz 2020. gada jūnijam saņems 17,4 miljonus vakcīnu devu, taču šis skaitlis tagad ir 12,5 miljoni. Daži reģioni jau bija izteikuši šaubas, vai viņi sasniegs jūnija mērķi.

Stokholma februārī pārcēla savu mērķi par dažām nedēļām ar mērķi līdz jūlija vidum vakcinēt visus atbilstošos Stokholmas iedzīvotājus, un Zviedrijas pašvaldību un reģionu organizācija SKR ir paziņojusi, ka mērķis vakcinēt 80 procentus no 70 gadu vecuma cilvēkiem visā valstī līdz aprīļa beigām tagad izskatās grūti sasniedzams.

Līdz šim nedaudz vairāk nekā vienam miljonam zviedru jeb 12 procentiem pieaugušo iedzīvotāju ir bijusi pirmā deva kopš programmas sākuma tieši pēc Ziemassvētkiem. Vecāka gadagājuma cilvēku vidū 84 procenti no visiem vecākiem par 90 gadiem un 66 procenti no 80 gadu vecuma ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.

Visi Zviedrijas reģioni tagad ir uzsākuši otro vakcinācijas posmu. Pirmajā fāzē vakcīnas Covid-19 tika piedāvātas vecāka gadagājuma cilvēkiem aprūpes namu iemītniekiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri saņem aprūpi mājās, kā arī veselības aprūpes darbiniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar šiem cilvēkiem.

Otrajā posmā ietilpst visi pieaugušie, kas vecāki par 65 gadiem, sākot ar vecāko. Šajā grupā ietilpst arī cilvēki noteiktās riska grupās un veselības aprūpes darbinieki, kuriem otrajā posmā ir ciešs kontakts ar citiem.

Open post

Interneta kazino – tava virtuālā atpūtas telpa

Latvijas kazino sfēra nav diži plaša, ja runājam par īstiem, grezniem kazino, kādus tos parasti rāda filmās, piemēram, “Casino royale” par Džeimsu Bondu. Tomēr, tas nenozīmē, ka mums kazino Latvijā nebūtu vispār pieejams. Mums ir pieejami daudzi un dažādi kazino tiešsaitē, kur varam atrast visdāžādākā veida atpūtas iespējas – gan veiksmes spēles, gan tādas, kas liek kārtīgi padarboties mūsu pelēkajām šūniņām. 

Kā atrast labākos interneta kazino? Ir vairākas metodes: 

  1. Izmantojiet interneta meklētājprgrammu, kurā ierakstiet kādu no šiem vārdu savienojumiem –  online kazino, online casino Latvia, kazino interneta, kazino online Latvija un online casino latvia vai tamlīdzīgi. Latvijas online kazino piedāvājums ir gana plašs, tāpēc jūs pavisam noteikti kaut ko atradīsiet! 
  2. Otrais variants, kā iegūt noderīgu informāciju par online kazino Latvijā, ir prasīt pēc padoma kādam, kurš pārzina tiešsaites kazino. Tas, no vienas puses, var atvieglot dzīvi, jo interneta kazino eksperts jūsu vietā jau būs “atkodis” labākos Latvijas kazino tiešsaitē, un jums nebūs lieki jātērē ne savs laiks, ne līdzekļi. Bet, no otras puses, jāpatur prātā – kazino online izvēle tomēr ir ļoti subjektīva, nav teikts, ka jums patiks viss tieši tas pats no interneta kazino piedāvājuma, kas patīk citam spēlmanim. 
  3. Ja jums nav neviena drauga, kam patīk atpūta un azarts, ko piedāvā interneta casino, bet jūs arī neesat gatavi akli uzticēties interneta piedāvājumam, tad vēl ir iespēja palasīt dažādu kazino online fanu blogus un vērtējumus. Te gan jāpatur prātā, ka tajos, visticamākais, būs paslēpta kāda konkrēta Latvijas online kazino reklāma, taču varbūt tas nemaz nav tik slikti – pārsvarā šādi interneta kazino piedāvā ļoti labus bonusus gan tiem, kas spēlei pievēršas pirmo reizi, gan tiem, kuri ir pastāvīgi tiešsaites kazino apmeklētāji. 

Neatkarīgi no tā, kādā veidā tu meklē savu īsto online kazino, atceries, ka tas ir domāts tavai atpūtai. Tas nav darbs, kas garantē stabilus ienākumus vai vieta, kur izbēgt no realitātes uz visiem laikiem. Tā ir atpūtas telpa, kur izmēģināt savu veiksmi, atslēgties uz brīdi no ikdienas un, iespējams, kādā reizē arī tikt pie lielā Latvijas kazino loma!

Vīrietis Norvēģijā ķer zivis par lielu laivai

Zviedru zvejas gids Eriks Axner pēc episkas 20 minūšu cīņas ienesa 100kg  zivju un bija pārsteigts, kad to nomērīja un atklāja, ka tas ir vairāk nekā divus metrus garš.

“Es biju šokēts, kad sapratu, cik tā ir liela,” viņš stāstīja Zviedrijas laikrakstam Aftonbladet. ” Mēsnevarējām zivi pacelt laivā, jo tā bija pārāk liela. Mēs to nedarām, jo mēs riskētu to sāpināt. Tā vietā es ielēcu ūdenī un mēs fotografējāmies.

Kaut arī Axner strādāja par pavadoni, viņš nekad iepriekš nebija noķēris zivi, kuras svars pārsniedz 100 kg.

“Tā bija sapņu zivs: gandrīz divus metrus gara un ļoti labi barota,” viņšs tāstīja avīzei.

Atlantijas paltuss ir viena no lielākajām zivīm pasaulē, un, lai gan  Axnernozveja ir iespaidīga, tā joprojām ir daļa no pasaules rekorda, ko 2013.gadā uzstādīja vācu makšķernieks Marko Liebenow.

Liebenow noķēra paltusu, kas svēra prāvus 232 kg, apmēram lielascūkas  lielumā, arī pie Norvēģijas krastiem.

Gustava emuārs!

Sākšu ar to, ka izpaudīšu kādu noslēpumu visiem jums, Ziemeļu Puses cienītājiem: mēs ar Martu diezgan bieži braucam ciemos pie Uģa Oltes, un citkārt mums pievienojas arī vecmeistars Juris Zemītis, ja viņš tobrīd nav Austrālijā. Goda vārds! Mēs viens otru savstarpēji joprojām spējam izturēt. Mēs satiekamies un ēdam. Gatavo parasti Uģis. Arī garajos ceļojumos parasti gatavo Uģis, tāpēc allaž priecājamies par apartamentiem ar plīti.

Pēdējoreiz, kad tikāmies, sākās dīkšana un nostaļģija – gribas kaut kur aizbraukt (Būtībā šis ir adaptēts Martas dīkšanas teiciens. Viņa parasti šādās situācijās lieto vārdus “gribas kaut ko foršu”…Parasti tas ir dzirdams Stokholmas, Kopenhāgenas vai kādas citas ziemeļu zemes iepirkumu centra tuvumā) – un, ja šāds noskaņojums ir mums visiem četriem vai vismaz trjiem, tad parasti producents dabū trūkties… Drīz brauksim!!!

Kopš “ZP” projekta pirmajiem aizmetņiem teju divi gadi jau apkārt, un ir uz ko atskatīties – divas sezonas izrādītas, un trešā jau kārtojas ēteram, savukārt par ceturto drīz būs sapulcīte un, pats galvenais – mēs, komanda, to paši ļoti gribam. Līdz šim ir nācies sastapties ar vairākiem šķēršļiem, un pēdējā laikā arī finanses nepriecē, tomēr katru reizi, kad tiek pieņemts lēmums “Braucamlaiturvaikas!”, visi racionālie šķēršļi izirst…Lai nedaudz ieskicētu situāciju, varu teikt, ka tad, kad bija jāsaka galavārds par došanos uz Īslandi, man kabatā bija 50 Ls un nebija garantijas par dienas naudām uz vietas…citiem bija līdzīgi. Tomēr visi teicām jā…galu galā roltons arī Īslandē ir roltons…

Līdz šim nebija sanācis tā mierīgi atskatīties uz padarīto…visu laiku tikai skrējām uz priekšu, tomēr šobrīd, kad tv rāda labāko raidījumu atkārtojumus, ir iespēja paanalizēt jau izdarīto. Neesmu izņēmums, un arī man ne visai patīk sava seja un balss kadrā, tomēr situācijas un ļaudis ziemeļos man ir likuši pateikt pāris prātīgus vārdus. Dažreiz pat tīri bija jābrīnās par sevi. Arī Martai “anglene” ir stipri uzlabojusies…vienvārdsakot, ziemeļi cilvēku uzlabo! Tam ticu simpunkt’! Un, ja man ir īpaši jāizceļ kāds viens stāsts, tad ziniet, ka tas ir grūti…līdzko vienu izvēlos, es atceros visu braucienu, kur šis stāsts ir bijis tikai maza daļa…Nu labi, pierunājāt – tas ir stāsts par Rubenu Madsenu un „surströmming” jeb pūdēto siļķi…sirsnīguma kalngals..trīs dienas uz vientuļas salas Baltijas jūrā, kolosāls „frīks” namatēvs un visu laiku tā patīkamā zosāda.. Bet, kā jau teicu, tā ir tikai daļa no visa ceļojuma, jo pirms tam mēs gandrīz nokavējām prāmi, es nopirku saulenes par 3 eiro, pie stūres brauca visi, kopā 600 km, pēc tam mēs gulējām mašīnā, pirms tam mēs gulējām zem zemes, gandrīz uzvarējām atkarību no makdonalda, gandrīz nepalaidām Martu šopingā, un tad vēl…

Mans slepenais nodoms ir kādudien pieķerties ZP aizkulišu stāstiem, ja vien Marta nepaspēs pirmā, un tad tikai nāks klajā ZP ārpuskadra pikantērijas…Piemēram, jēra ciskas gatavošana nu jau uz divām Ziemeļatlantijas salām ir gana vērtīgs stāsts, vai arī mana regulārā aizmigšana uz grīdas pašā pēcfilmēšanas ballītes vidū. Uz tikšanos te vai tur!!!

Viņi nāk uz smaku!

Kūpināta ziemeļbrieža gaļa, kaltētas upes zivtiņas, sālīts speķis, fermentēta zivs, vējota haizivs, vārīta aitas galva, skābēta forele, ar sārmu apstrādāta tvaikota menca… Protams, ka labāk šāds ēdiens, kas saglabāsies arī līdz vasarai, nekā atmiņas par pērnā rudens kotletēm ar brūkleņu mērci, kuru vairāk nav.

Reiz man brālis stāstīja par gadījumu Somijā. Viņš bija saņēmis neizpratnes pilnu skatienu no kaut kāda savu kārtējo copes dēku somu cilmes partnera, kad nevilšus bija publiski saņirdzies par kādu pēc skata pasenu melnbaltu foto, kurā redzams vīrietis un sieviete, kas sēž uz savas guļbaļķu būdas sliekšņa.

Viņa jautrības iegansts bijusi domu virtene, kas izšāvusies caur galvu, štukojot, kāda vella pēc 20. gs. sākumā tik vērtīgā sudraba fotoplate ir saķēzīta, lai nofotografētu principā diezgan neizteiksmīgu sadzīves ainiņu. Turklāt foto varoņu grimasēs ieaustais raupjais sūrums izskatījies tik pārspīlēts, it kā fotokameras vietā uz viņiem būtu tēmēts ar bisi.

Komentārs par bildes vēsturi gan bijis lakonisks – fotogrāfija tapusi negantas ziemas izskaņā, kad kādu attālu Somijas ziemeļu ciemu sasnieguši ceļotāji, atrodot tur vien divus badā nenosprāgušus cilvēkus. Tie arī bija šī foto varoņi. Pārējie nepārziemoja.

Padomā, kā tas varētu būt – švakas ražas gada izskaņā uznāk sals; ezers aizsalst tā, ka ledu izkalt nevar, un cope nesanāk; saime cūku noēd mēneša laikā; pēc tam pamanās nomedīt stirnu, bet tai jau taukuma nekāda… Tad uzkrīt pusotrs metrs sniega, un medībās vairāk aiziet nevar. Ūdeni vien dzerot, Šveiduku neuzvarēsi – spēka, lai sagādātu malku, vairs nav. Drīz jau arī loga rūti aizvelk leduspuķes, uznāk miegs un viss…

Pēc šī stāsta mani neizbrīna tās mantas, ko ziemeļos ir iegājies par delikatesēm dēvēt.
Ziemeļos nav kā siltajās zemēs, kur pērtiķa no miskastes izvandītais mango kauliņš, visticamāk, izdīgs un augs griezdamies. Ziemeļu ēdienam ir laika dimensijas piegarša – tā, ko radījis dabas vērojums vai nejaušība un ko cilvēks iemācījies atdarināt, lai savu ēdienu pasargātu no laika zoba puvekļainās elpas.

Kūpināta ziemeļbrieža gaļa, kaltētas upes zivtiņas, sālīts speķis, fermentēta zivs, vējota haizivs, vārīta aitas galva, skābēta forele, ar sārmu apstrādāta tvaikota menca… Protams, ka labāk šāds ēdiens, kas saglabāsies arī līdz vasarai, nekā atmiņas par pērnā rudens kotletēm ar brūkleņu mērci, kuru vairāk nav.

Manuprāt, ziemeļnieciskā neklīrēšanās ap ēdienu aiz neziņas par to, kad būs dabonams kas labāks, ir radījusi pāris ekselentas, nekur citur neizjustas garšas notis. Piemēram, norvēģu pūdētā forele rakfisk. Sālīšanai domāto foreļu vēderos sāls vietā nejauši iebērtais cukurs zivi saraudzē. Ko nu? Senais latvietis, visticamāk, šādu kļūdu noraktu kompostā. Bet norvēģis, zinot, ka cope beigusies, paprovē – varbūt to bālgano padarīšanu var ēst. Izrādās, rūgumiņš acīs necērt. Gluži otrādi – zivs ir kļuvusi samtaini saldena un vēl izteiktāk „ziviska”. Un tik laba, ka šo dabas kļūdu pat ir vērts atkārtot, jo, lai tādu pagatavotu, iziet krietni mazāk sāls nekā parasti.

Arī sārmā mērcētā lutefisk, kuras pirmreizējās izcelsmes stāsts ir, manuprāt, tikpat dramatisks kā Bībeles sižets par to akmens plāksni un degošo krūmu. Mencas, sakarinātas pie šķūņa sijām, jau bija veiksmīgi izkaltušas, kad šķūnis saķēra uguni. Ļaudis metās dzēst, lejot ūdeni uz liesmām. Kad ugunsgrēks bija apdzēsts, atklāja, ka mencas, kurām principā bija jāizskatās kā zivju kārtas mūmijām, ir uzburbušas un atgādnina recekļainu pudiņu.
Izrādās, ugunsdzēšamā ūdens tvaiks, sajaucies ar sārmainajiem pelniem, ir sasūcies zivīs un to miesu pārvērtis pilnīgi jaunā, neredzētā želejveida izstrādājumā, ko pērn Norvēģijā vien pārdeva 3000 tonnu daudzumā – vairāk kā svaigās mencas!!!

Man liekas, tagad es zinu, kur ir tas smeķis, kas mudina to visu gribēt vēl un vēl. Toreiz pirms 10 gadiem, kad Jūrkalnē uz kraujas mēs atvērām citu Vides filmu studentu no Zviedrijas atvesto surströmming jeb pūdētās siļķes bundžu, suns, kurš pirms tam bija ieinteresēti snaikstījies ap sev atpazīstamo konservbundžas veidolu, kaukdams aizskrēja prom, jo gaisā pacēlās smakas mākonis, kurā brīvi varēja saost visu, kas ar nabaga reņģītēm bija noticis iepriekšējos 3 mēnešos. Kas tas par sūdu??!! Un vēl peld tādā glumā pelēcīgi rozīgā suslā!

Mēs toreiz, adrenalīna uzbudināti, to mantu dūšīgi ēdām un pat teicām, ka laba! Es gan līdz tam un arī pēc tam netiku redzējis, ka kāds kaut ko tik cītigi mēģinātu aizskalot, dzerot tīru šņabi. Tagad zinu, ka kļūda bija piegājienā. Arī vārītas bietes ēdot, varētu apvemties, ja tās ēstu kā svaigus ābolus!

To sapratu, kad kopā ar „Ziemeļu puses” ģimeni nokļuvu Ulvenas salā (Ulvön) Zviedrijā ciemos pie Rubena Madsena, kas tiek uzskatīts par labākās pūdētās siļķes meistaru pasaulē. Viņš mums parādīja, kā šis pārprastais ēdiens ir jāsaprot.
No lēnā un prātīgā stāstījuma mēs uzzinājām, ka „surströmming” radās tad, kad sāls bija dikti dārga, bet Zviedrijas kungiem vajadzēja lētu un ilgi uzglabājamu ēdmaņu, ar ko piebarot karaspēku, kas tolaik ālējās pa pus Eiropu. Fermentēšanai vajag uz pusi mazāk sāls, turklāt izpaliek blaknes, kas saistās ar ilgstošu sālīta ēdiena patērēšanu.

Tad mēs pielikām roku „surströmming” radīšanā. Nekā pretīga! Mazas, pēc svaigiem gurķiem smaržojošas zivtiņas, stiprs sālsūdens, hermētiska muca un brīva vaļa brīnišķīgam dabas spēkam, kas zivs sārto miesu olbaltumvielas nevis sapūdē, bet, pateicoties sāls klātesamībai, sašķeļ vērtīgās aminoskābēs.

Pēc šāda teorijas kursa tā taukainā ziža, kuru, mucā apmaisot, Rubena rokās paradījās sauja “sūrstrommētu” siļķu mātīšu, vairs nelikās tik pretīga. Tajā smakā, kas kādreiz teju izsvilināja Jūrkalnes dukša ožas centru, mēs tagad varējām atpazīt skābu kāpostu, rolmopšu, jūras aļģu nianses. Un tad, kad mēs to uzēdām pa zviedru modei – ar plāno sausiņu, sviestu, krējumu, kartupeļiem, sīpoliem un dillēm, uzdzerot akvavitu – tad jau sāka likties, ka vārds “garšo” tepat vien apkārt lidinās.

Vēl labāk kļuva, kad, atbraukuši mājās, noprovējām „sürstromming” iekombinēt latviski klasiskajā biezpiena / rupjmaizes / sīpoļu / rolmopša kvartetā pēdējās komponentes vietā. Aīīīīī! Mūsu montāžas režisors Gatis bija aiz sajūsmas tā uzvilcies, ka es nebrīnītos uz viņa pleca nākamajā rītā ieraugām kādu siļķu tēmas tetovējumu. Bet mana drauga Kristapa mamma iemainīja viņai paredzēto krēmšniti pret vēl vienu „sürstromming” filejiņu.

Stāstam ir nozīme. Stāsts par ēdienu ļauj to pareizi uztvert un zināt, kas no tā sagaidāms. Ziemeļus daba ir apveltījusi ar skopākiem ēdiena resursiem kā citur, un tādēļ daudzi ziemeļu ēdieni saistās ar kādu stāstu. Ēdiens, uz kā baudīšanu iedvesmojis stāsts, atstāj neaizmirstamu pēcgaršu. Tā ir pēcgarša, kas nepaliek mutē vien; pēcgarša, kas ir silta, mājīga, piezemēta un droša. Tā ir dziļi iesakņojusies zem saprāta slāņiem noglabātajā failā, kurā stāv rakstīts, ka vienīgā sliktā garša uz pasaules ir bada nāvei – jo tā garšo pēc nekā!

Ar ziemeļu sajūtu šūpulī

Ar Guntaru Graikstu runājām, ka mums katram, kas strādā pie Ziemeļu Stāstu projekta, vajag mazliet uzrakstīt par sevi un par to, kādā veidā un kādēļ sākām raudzīties uz mūsu kaimiņiem, uz ziemeļu valstīm. Manā gadījumā tas ir pavisam vienkārši – nebija citas izvēles, jo gadījās ziemeļos piedzimt.

Tur, visdziļākajos Vermlandes (Värmland) mežos Zviedrijā, netālu no Norvēģijas robežas un no Frīkena (Fryken) ezera, kur Selmas Lāgerlēvas romāna dēkainis mācītājs Gesta Berlings nodzērās un atkal atdzima. Tur, kur mans tēvs cirta mežu un būvēja ceļus… Turpat dzīvoja vēl pāris latviešu ģimeņu: krustmāte, aktrise Irma Vārpa, ar savu vīru, rakstnieku Alfrēdu Dziļumu, kā arī mākslinieka Imanta Sinkas ģimene. Visi vīrieši – leģionāri, kas pēc Otrā pasaules kara caur Vāciju un nometnēm bija nonākuši Zviedrijā un kas tagad bija nodarbināti mežsaimniecībā Vermlandē. Pa visiem kopā tika turēta viena govs, ko mamma slauca un pieskatīja. Alfrēds, protams, arī rakstīja – romānu ”Meža aizvējā” par dzīvi Vermlandē. Vēlāk, kad mācījos Minsteres ģimnāzijā un rakstīju eksāmena darbu par Dziļuma daiļradi, bija savādi romānā izlasīt pašam par savu dzimšanu.

Zviedru skola un vide darīja visu, lai es kļūtu par krietnu zviedru. Savukārt vecāki un latviešu svētdienas skola – visu, lai es paliktu latvietis. Tādēļ vecāki arī atļāva pusaudža gados doties uz Minsteri, uz latviešu ģimnāziju. Tā bija pirmā reize, kad apzinājos sevi kā ziemeļnieku, kas nācis no Zviedrijas. Skolas sistēmas Zviedrijā un Vācijā tolaik stipri atšķīrās. Vācijā joprojām valdīja ”Ordnung muss sein” mentalitāte, kur netika pieļauta iejaukšanās ”no malas” ar kaut kādām zviedru vērtībām un paražām. Neko darīt – nācās sarīkot pirmo skolas streiku visā Ziemeļreinā-Vestfālenē.

Vēlāk, kad Stokholmā izmācījos par juristu, t.s. ziemeļu vērtības un tradīcijas manī bija pamatīgi nostiprinājušās. Bet tad Briselē, mācoties jurisprudences maģistrantūrā, radās atkārtota izdevība iepazīt citu tautu īpatnības un tradīcijas un palūkoties uz ziemeļiem no malas. Studēju Eiropas Kopienas tiesības, cilvēktiesības un starptautisko sadarbību, kā rezultāta kļuvu par Eiropas sadarbības modeļa kaismīgu piekritēju (un vēl arvien tāds esmu!). Tādēļ biju no tiesas nepatīkami pārsteigts, kad, atgriežoties ziemeļos, Zviedrijā, atklāju, ka tikpat kā neviens negribēja ne dzirdēt par Eiropas sadarbību, kur nu vēl piedāvāt darbu kādam Eiropas Kopienas tiesību ekspertam…  Vismaz manā uztverē, tas norādīja uz zināmu divkosību: no vienas puses, zviedri gribēja būt internacionālisti, eksportēt savu modeli uz Dienvidameriku un citām pasaules malām, bet ar tuvajiem kaimiņiem tepat Eiropā sadarboties ciešāk nebūt nealka. Neitralitātes doktrīna likās esam cieši iebetonēta ziemeļu tautas zemapziņā.

Nordau – ja ne ziemeļi, tad ANO un pasaules plašās āres būs vaļā. Tā nonācu Etiopijā, ANO bēgļu nometnē uz Sudānas robežas ar 180 000 iedzīvotāju, kurus arī tur vajāja SPLA (Sudan People’s Liberation Army) vietējo partizānu armija. Un tā es tur stāvēju – ANO Aizsardzības inspektors ar starptautisko cilvēktiesību konvenciju portfelī un ziemeļu vērtībām prātā. Tuvākais sadarbības partneris – kāds valdošās partijas pirmais sekretārs un vēl daži, taču ar kuriem oficiāli aizliegts sarunāties, kā arī partizānu armijas vadonis un viņa tuvākie padotie. Vienvārdsakot – kulturšoks! No vienas puses, cilvēka vērtība izrādījās mazāka par papīra cenu, uz kā drukāta starptautisko cilvēktiesību konvencija. Taču, no otras puses, pārsteidza cilvēcisko attiecību spēks un to nereti izšķirošā nozīme

Laiks Āfrikā lika izvērtēt un pārdomāt ne vien ziemeļu vērtības, bet ziemeļu un dienvidu pusložu attiecības kopumā. Kāds ir reālais labums no ziemeļu palīdzības dienvidiem, un vai tā vienmēr liecina par nesavtību, nevis ignoranci, muļķību vai peļņas intresēm? Manuprāt, atbilde meklējama kaut kur pa vidu. Katrā ziņā, laiks, ko pavadīju ANO un Āfrikā, atvēra man acis. Protams, divdesmit gadu laikā šis tas ir mainījies un uzlabojies, bet pašos pamatos situācija joprojām ir saglabājusies līdzīga – ”ziemeļi pret dienvidiem” dalījums vēl aizvien ir noteicošais, vismaz attiecībā uz Āfriku. Taču pārdomu laikā daudzos aspektos nācās atzīt arī Ziemeļvalstu  modeļa priekšrocības, jo nekas nav viennozīmīgi balts vai melns. Vajag tikai iepazīt, izprast un salīdzināt.

Pašlaik nu jau vairākus gadus dzīvoju Latvijā, un tas, ar ko savā darbā esmu saskāries un no kā esmu mācījies šeit, jau atkal ir raisījis pārdomas par Ziemelvalstu un Latvijas vērtībām, pārvaldes sistēmām, tradīcijām un paradumiem kopumā. Tas viss ir ļoti interesanti, un, lai arī nemudina vairs gluži uz streiku rīkošanu kā toreiz Minsterē, tad uz dialoga un uzklausīšanas prasmju veicināšanu – noteikti. Man personīgi tas ir bijis galvenais iemesls, kādēļ iesaistīties šajā Ziemeļu Stāstu projektā. Tā ir vēlme iedvesmot uz dziļāku dialogu par sabiedrības attīstību, par to, kas mūs, dzīvojošos abpus Baltjas jūrai, vieno un šķir. Tā ir vēlme piedāvāt citādus problēmu risinājumus un atšķirīgas vērtības – analizēt tās un raudzīt, kā mēs labāk varam sarunāties gan ar ziemeļniekiem, gan saprasties paši savā starpā. Visa centrā ir komunikācija, un jaunie sociālie mediji ir lielisks palīgrīks, lai paustu viedokļus un apmainītos idejām. Izmantosim to!

Posts navigation

1 2
Scroll to top